Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

– korigejo?o darbibu grafiks ar diference?anu posmos (kla?u skaits cikla);

– rekomendacijas skolotajiem un vecakiem par berna dzives rezima organize?anu korekcijas pasakumu laika;

– psihologisko izmainu dinamika korektivo darbibu gaita, pamatojoties uz epikrizi (kopsavilkumu) katrai cikla nodarbibai;

ir atbrivo?anas raksturlielums ar visparigiem ieteikumiem.

Tagad pieversisimies diagnostikas eksamenu, korekcijas nodarbibu, sarunu un interviju protokoliem. ?aja gadijuma protokols tiek uzskatits par veidu, ka noteikt psihologa un berna un pieaugu?a mijiedarbibas procesualas gaitas ipatnibas.

Visbiezak protokols tiek sastadits tabulas vai psihologisko proceduru bezmaksas apraksta veida. Prasibas attiecas tikai uz fiksacijas vienibam. Tie ietver: uzvedibas reakcijas (mimikas un pantomimas izpausmes), verbalo aktivita?u pavadijumu, emocionalo stavoklu dinamiku un kautribu. Turklat ir obligati jaregistre ievades dati ar berna kodu, psihologiskas proceduras datumu un laiku. Dazam metodem un testiem ir ipa?as protokolu formas. ?aja gadijuma tie ir dala no riku komplekta.

?ada veida dokumentacijas ipatniba ir ta, ka ta tiek aizpildita tie?i konkreta veida psihologiskas darbibas procesa, t.i. diagnostikas vai korekcijas uzdevumu veik?anas laika. Vienigie iznemumi ir sarunu protokoli. Tie visbiezak tiek aizpilditi post factum, proceduras beigas. Tas tiek darits ar merki radit dabiskaku vidi dialogam.

Dazreiz psihologi izmanto diktofonu, lai ierakstitu proceduras, kas saistitas ar aktivu verbalo darbibu. Tas palidz koncentret uzmanibu uz citiem svarigiem raditajiem, piemeram, personiskajam un emocionalajam izpausmem (imitacijas kompleksi, lomu poziciju maina utt.).

Pedejais psihologa ipa?as dokumentacijas saraksta ir attistibas karte (vesture) ka informacijas kopums par berna vecuma attistibu, kas sniegts ontogenetiskaja aspekta.

Attistibas karte ietver personas pamatdatus, informaciju par vecakiem un citiem gimenes locekliem, ka ari par berna socialajiem un dzives apstakliem. Izmainas gimenes sastava (tuvinieku zaudejums, bralu un masu paradi?anas), nozimiga pieaugu?a maina berna dzive, gimenes attiecibu stili – visi ?ie fakti tiek fikseti un analizeti no psihologiska viedokla.

Pastav prakse ?o dokumentu kopigi izpildit ar pirmsskolas iestades medicinas specialistu. Tas ir saistits ar nepiecie?amibu analizet informaciju par pirmsdzemdibu un pecdzemdibu attistibu, t.i., grutniecibas un dzemdibu gaitas ipatnibam, ka ari iespejamam komplikacijam jaundzimu?a perioda. Turklat tiek izmantota hronisku un akutu slimibu anamneze zidaina vecuma un agra berniba, informacija par berna traumam un operacijam, ka ari specialistu veikto izmeklejumu kopsavilkumi. ?i informacija nav psihologiska, bet palidz noteikt berna attistibas novirzu celonus. Precizak, tas izsledz organisko un funkcionalo ipa?ibu celonus.

Turklat neiropsihologiskas attistibas ipatnibas tiek registretas saskana ar vecuma normu aplesem (kad berns saka turet galvu, sedet, staigat, runat; pasivas un aktivas runas attistiba; pirmas mehaniskas un emocionalas reakcijas).

Turklat attistibas karte ietver berna adaptacijas un dzives aktivita?u iezimes pirmsskolas iestade un vina mijiedarbibas ar vienaudziem ipa?ibas.

Kas attiecas uz ?i dokumenta dizainu, to var iesniegt tabulas veida vai brivi aprakstit iepriek? minetos berna fiziskas, neiro-garigas un socialas attistibas parametrus dazados vecuma posmos.

Aptuvenas vadlinijas berna normalai attistibai

Ir noteiktas uzvedibas vadlinijas, kas lauj aizdomam par berna garigas attistibas atruma traucejumiem. Zina?anas par ?im vadlinijam ir noderigas un nepiecie?amas tiem, kas ir atbildigi par berna audzina?anu (V. I. Garbuzovs, 1990).

Tik:

Lidz 1 gadu vecumam berns lieto 7-14 vardus, koncentrejas uz vienu lietu lidz 15 minutem, apgust varda "aizliegts" nozimi, sak staigat (± 2 mene?us).

Lidz 1,5 gadu vecumam berna vardu krajums ir 30-40 vardi, vin? labi staiga, atpazist un parada attelos redzamo objektu attelus un labi saprot vinam adreseto runu. Berna galvenie jautajumi ir "Kas?" un "Kas?"

Lidz 2 gadu vecumam vardu krajums palielinas lidz 300-400 vardiem, berna galvenie jautajumi ir "Kas tas ir?", "Kas tas ir?" Veidojas frazes runa (meitenem, biezi vien lidz 1,5 gadu vecumam). Jautajumu klatbutne norada uz labu berna garigo attistibu. Vin? zime linijas, turot dure zimuli, buve bloku torni.

Lidz 2,5 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 1000 vardu. Paradas aptuvenie jautajumi "Kur?", "Kur?", "Kur?", "Kad?". ?aja vecuma runas attistibas aizkave?anas ir satrauco?a – tas var liecinat par garigu atpalicibu vai kurlumu.

Lidz 3 gadu vecumam paradas jautajums par jautajumiem: "Kapec?" Berns parstasta dzirdeto un redzeto, ja vinam palidz ar vado?ajiem jautajumiem. Vin? izmanto saliktus un pat saliktus teikumus, kas norada uz vina doma?anas sarezgitibu. Vin? saprot, kas ir "viens", "maz", "daudzi", at?kir kreiso un labo pusi. Ar vienu raksturigu detalu vin? var atpazit visu: ar zaka ausim, ar zilona stumbru.

Lidz 3,5 gadu vecumam vin? apgust dizainu, paradas plano?anas elementi. Paradas lomu speles elementi ar objektiem un nedaudz velak ar vienaudziem. Berns ir emocionals: savtigs, jutigs, priecigs, skumj?, labveligs, naidigs, skaudigs, spejigs uz empatiju.

Lidz 4 gadu vecumam vin? spej saprast to, ko vin? vel nav redzejis, bet to, ko vinam ir sapratigi teicis. Vin? no attela sastada vienkar?u, bet diezgan detalizetu stastu, jegpilni pabeidz teikumu, ko sacis pieaugu?ais, spej visparinat un apkopot jedzienu. Pamatjautajums ir "Kapec?" (Bernam ar attistibas traucejumiem domine jautajumi "Kas?", "Kur?", "Kur?"). Paradas lomu spele ar vienaudziem. Var darit vienu lietu 40-50 minutes.

Lidz 4,5 gadu vecumam vin? spej izvirzit merki un planot ta sasnieg?anu. Uzdod jautajumu "Kapec?"

Lidz 5 gadu vecumam vin? var pateikt savu uzvardu, vardu, patronimu, vecumu, adresi, transportu, kas dodas majas. Vin? zina, ka izmantot celtniecibas komplektu, var salikt rotallietu saskana ar shemu, uzzimet cilveku ar visam kermena dalam.

No 5, 5 gadu vecuma bernam ir pieejami visi izglitibas veidi, vin? butiba ir gatavs macities.

Lidz 6 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 4000 vardu. Bernam ir piekluve vienkar?u sakamvardu un teicienu nozimei, vin? viegli redz attelu sizeta savienojumu un, pamatojoties uz tiem, sastada stastu. Viegli visparina un izole objektus, atrisina vienkar?as aritmetiskas problemas. Vin? zina daudz spelu, zina, ka izgudrot zemes gabalu. Vin? ir orientets telpa, laika (vakar, ?odien, rit), attiecibas starp cilvekiem. Attelojot virieti, Vin? zime kaklu starp galvu un kermeni, drebem, apaviem.

Zinot pirmsskolas vecuma berna psihomotoras attistibas arejas, uzvedibas normas, pieaugu?ie vares savlaicigi pielagot pedagogisko ietekmi uz bernu, noverst garigas atpalicibas ra?anos un palidzet vinam maksimali izmantot visas iespejas, ko sniedz ?is vecuma posms. Gadijuma, ja berna garigas attistibas atrums ir loti traucets, ?ada shema acimredzami nav pietiekama, jo ir nepiecie?ams noteikt patiesos celonus, kas to izraisa, un terapeitiskajam un psiho-korekcijas darbam ar ?adu bernu ir nepiecie?amas ipa?as metodes, kas pieder pie defektologu un psihoneirologu kompetences.

No I. V. Dubrovinas gramatas "Psihokorekcijas un attistibas darbs ar berniem"

Gariga atpaliciba

Berna garigas attistibas atruma palenina?anos var izraisit pedagogiska nolaidiba, gariga atpaliciba centralas nervu sistemas noteiktas organiskas nepietiekamibas del, ka ari vispareja smadzenu strukturu nepietiekama attistiba, kas izraisa dazadas garigas atpalicibas formas. Pedagogiska nolaidiba ir berna attistibas kave?anas, kas ir saistita ar vina dzives un audzina?anas apstakliem. Ilgsto?s informacijas trukums, garigas stimulacijas trukums jutigos periodos var izraisit strauju berna garigas attistibas potenciala samazina?anos. Neskatoties uz to, ar pareizu un savlaicigu individualu pieeju ?adam bernam, pietiekamu attistibas aktivita?u intensifikaciju, ?ie berni var viegli panakt savus vienaudzus. Garigo atpalicibu, neskatoties uz tas izpausmju daudzveidibu, raksturo vairakas pazimes, kas lauj to at?kirt gan no pedagogiskas nolaidibas, gan garigas atpalicibas. Berniem ar garigu atpalicibu nav atsevi?ku analizatoru traucejumu un lielu smadzenu strukturu bojajumu, bet tie at?kiras ar sarezgitu uzvedibas formu nenobriedumu, merktiecigu darbibu, nemot vera atru izsikumu, nogurumu un traucetu sniegumu. ?o simptomu pamata ir centralas nervu sistemas organiska slimiba, ko izraisa grutniecibas un dzemdibu patologija, iedzimtas augla slimibas un novajino?as infekcijas slimibas, kas cie? agrina vecuma (T. A. Vlasova, 1971; M. S. Pevzners, 1971; U. V. Ulenkova, 1990). Kopuma ar savlaicigu un atbilsto?u korigejo?u darbu gariga atpaliciba ir atgriezeniska. Vinu noturiba at?kiras un ir atkariga no ta, vai tie ir balstiti uz emocionalu nenobriedumu (psihisko infantilismu), zemu garigo tonusu (ilgtermina asteniju), kognitiviem traucejumiem, kas saistiti ar atminas vajumu, uzmanibu, garigo procesu mobilitati un noteiktu kortikalo funkciju trukumu. Pirmas divas garigas atpalicibas formas ir vieglakas un parvaramakas, savukart kognitivie traucejumi izraisa garigu atpalicibu, kas robezojas ar debilitati; ?o bernu maci?anas spejas ir ieverojami samazinatas. Vislabakie rezultati garigas atpalicibas korekcijas zina tiek sasniegti, ja darbs ar bernu tiek uzsakts pec iespejas agrak. Diemzel pirmsskolas berniba pieaugu?ie ap bernu biezi nepiever? uzmanibu noteiktam berna attistibas iezimem, uzskatot tos par atsevi?kiem normas variantiem un uzskatot, ka berns vienkar?i paraugs visas savas grutibas. Trauksme sak skanet tikai tad, kad berns, kur? iestajas visparizglitojo?as skolas 1. klase, nespej apgut skolas macibu programmu un apgut nepiecie?amas uzvedibas prasmes. U. V. Ulenkova (1990) pareizi atzime, ka, ja palidziba, kas sniegta berniem ar garigu atpalicibu izlidzina?anas klases, dod labus rezultatus, tad nav gruti pienemt, cik daudz efektivaka varetu but kvalificeta palidziba, ko sanem pirmsskolas vecuma berni. Gariga atpaliciba, at?kiriba no garigas atpalicibas, ir neatgriezeniska, jo ?aja gadijuma pastavigs kognitivas aktivitates traucejums ir saistits ar smadzenu garozas organiskiem bojajumiem vai nepietiekamu attistibu. Oligofrenijas berniem visa to attistibas laika tiek konstateti sarezgitu garigo funkciju traucejumi, un katra vecuma posma tiem ir dazadas formas. Berniem ar attistibas traucejumiem gariga atpaliciba velak tiek parvareta (Rubin?teins, 1990; Lebedinskis, 1985). Tadejadi ir acimredzams, ka korigejo?ais un attistibas darbs ar berniem ar garigas attistibas atruma traucejumiem, kas ir uzsakts savlaicigi, izradas loti augligs, un jo agrak tas tiek uzsakts, jo labaks ir rezultats.

No I. V. Dubrovinas gramatas "Psihokorekcijas un attistibas darbs ar berniem"

Bernibas autisms. SSK-10 diagnostikas kriteriji

Kvalitativus socialas mijiedarbibas traucejumus parstav vismaz divi no ?adiem pieciem:

Nespeja adekvati izmantot skatienu aci pret aci, sejas izteiksmes, pozas un kermena zestus, lai reguletu socialo mijiedarbibu.

Nespeja veidot attiecibas ar vienaudziem, izmantojot savstarpeju intere?u, emociju vai kopigu aktivita?u apmainu.

• Reti mekle vai izmanto citu atbalstu, lai gutu mierinajumu vai lidzjutibu stresa brizos un/vai nomierinatu vai simpatizetu citiem, kuriem ir stresa vai stresa pazimes

Spontanas velmes dalities prieka, intereses vai sasniegumos trukums ar citiem

Sociali emocionalas savstarpiguma trukums, kas izpauzas ka traucetas vai deviantas reakcijas uz citu cilveku emocijam vai uzvedibas modulacijas trukums atbilsto?i socialajam kontekstam, vai slikta socialas un komunikativas uzvedibas integracija

Kvalitativi komunikacijas traucejumi, ko raksturo vismaz viens no ?adiem elementiem

Aizkaveta vai pilniga runatas valodas attistibas neesamiba, kas nav saistita ar meginajumiem kompenset, izmantojot zestus vai sejas izteiksmes ka alternativu sazinas modeli (pirms kura biezi vien nav komunikativas kolibri)

Daudzveidigas, spontanas, iedomatas vai (agraka vecuma) socialas imitacijas rotalu trukums

Relativa nespeja uzsakt vai uzturet sarunu

Stereotipisks vai atkartots valodas lietojums vai idiosinkratisks vardu vai teikumu lietojums

Ierobezota, atkartota vai stereotipiska uzvediba, intereses vai darbibas, ko parstav vismaz viens no ?iem cetriem

– aktivs darbs ar stereotipiskiem un ierobezotiem intere?u veidiem

Skaidra apnem?anas ieverot konkretas nefunkcionalas rutinas un ritualus

Stereotipiskas un atkartotas mehaniskas kustibas

– darbibas ar objektu dalam vai nefunkcionaliem speles materiala elementiem