Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

4. Ievads ar macibspeku profesionaliem padomiem.

Pirmie divi rezimi balstas uz bernu psihodiagnostikas rezultatiem, tre?ais un ceturtais – uz skolotaju un pedagogu rezultatiem.

Galvenais posms

Merkis: Ieviest programmu ka galveno pedagogisko strategiju un tehnologijas bernu audzina?anai un apmacibai pirmsskolas iestade.

Darbibas joma: psihologisko un pedagogisko pasakumu sistemas organize?ana saskana ar programmas prasibam.

Piemeram, programma "Dialektika" nodro?ina intelektualas strukture?anas un personigas un emocionalas stabilizacijas metozu mijiedarbibu, pamatojoties uz nodarbibu priek?metu cikliem (filozofija, pasakas, biologija, matematika, vesture uc) un stabilizejo?u kompleksu.

"Varaviksnes" programmas saturs ir parklats ar bernu dzives procesu pirmsskolas iestade atbilsto?i mijiedarbibas veidiem ar pieaugu?o: ipa?i organizeta darbiba (nodarbiba), kopiga darbiba, neatkariga (bezmaksas) darbiba.

2. nodala. Pielago?anu

Merkis: Pielagot izglitibas programmu konkretiem darbibas nosacijumiem.

Darbibas joma:

– programmas satura modifice?ana;

– programmas satura pielago?anas rezultatu noskaidro?ana.

Piemeram, gandriz visas izglitibas programmas ir balstitas uz vecuma diferenciaciju, kur katrs vecuma posms atbilst programmas saturam, kas nosaka bernu attistibu. Pirmsskolas iestadem ar vairaku vecuma grupu sistemu, ievie?ot visparejas attistibas programmas, ir jamaina tas organizacijas saturs, metodes un formas atbilsto?i grupu vecuma sastavam.

3. nodala. Ikdienas apkope

Tas ir tie?i atkarigs no attistibas koncepcijas un tajos iestradatajiem attistibas dinamikas raditajiem. Tos var parstavet sasniegumu kompleksi, ZUNs sistemas (zina?anas, prasmes, spejas), jaunveidojumu bloki utt. ?i iemesla del lielakajai dalai izglitibas programmu ir pa?reizeja atbalsta sistemas, kas pielagotas konkretam programmas saturam. Visbiezak tie tiek veidoti psihologiskas un pedagogiskas diagnostikas veida.

Merkis: Nodro?inat programmas satura konceptualo integritati un psihologisko un pedagogisko ietekmi izglitibas programmas specifiskajos apstaklos.

Darbibas joma:

– programmas satura psihologizacija reala pedagogiska procesa konteksta;

– attistibas dinamikas raditaju noskaidro?ana atbilsto?i programmas prasibam.

Iepriek? aplukotie izglitibas programmu psihologiskie pakalpojumi nosaka pirmsskolas iestades pedagogiska procesa psihologiska atbalsta sistemu satura komponentu. Bet, tapat ka jebkura ipa?a aprupes sistema, ta ietver ari procesualo komponentu, kas lauj optimizet pedagogiskas ietekmes. Ir labi zinams fakts, ka jebkurai ipa?i organizetai ietekmei uz berniem jabut psihologiski pamatotai. ?i iemesla del, organizejot nodarbibas pirmsskolas iestade ka speciali organizetas darbibas veidu, psihologs palidz skolotajam atbildet uz jautajumiem: "Kas jadara?" un "Ka darit?"

Apsversim psihologiskas palidzibas saturu skolotajam, pamatojoties uz psihologiskiem ieteikumiem kognitiva cikla klasem:

– Plano?ana. Izmantojiet ilgtermina plano?anu, lai organizetu sistematisku bernu kognitivo attistibu. Tikai ietekmju sistema var nodro?inat augstu informacijas asimilacijas limeni un kognitivo procesu attistibu.

– Sagatavo?ana. Nemiet vera nodarbibu kognitivo slodzi. Lai optimizetu slodzi, varat izmantot:

– papildu informacijas bloki par individualu vai grupas ietekmi;

– modificetas un sarezgitas izglitojo?o spelu versijas.

– Uzbuve. Kognitiva cikla stundas jabut ?adiem blokiem:

– jaunas informacijas ievie?ana (prasmes, operacijas);

– jaunas informacijas konsolide?ana;

– sistematizet jaunu informaciju.

Strukturalas konstrukcijas piemers:

Informativa saruna, demonstracija.

Izglitojo?a spele, novero?ana.

Analizes visparina?ana un klasifice?ana (sistematizacija).

– Forma. Izmantojiet sarezgitas klases (metodisko un izglitibas metozu kombinacija viena veida darbibas konteksta) un kombinetas klases (vairaku veidu aktivita?u kombinacija vienas nodarbibas konteksta). Tas veicina kognitivas attistibas strukture?anu uz kedes pamata: uztvere – doma?ana – iztele.

– Kontrole un diagnostika. Sistematiski veiciet ?adas darbibas:

– kontrolsadalas prasmju, zina?anu un iemanu apzina?anai atbilsto?i programmas saturam (1 reizi 2 mene?os);

– psihologiska un pedagogiska diagnostika, lai noteiktu attistibas psihologisko un pedagogisko ipa?ibu dinamiku (2 reizes gada).

?is kontroles un teste?anas formas liecina par pedagogiskas ietekmes efektivitati.

Izglitibas procesa psihologiskais atbalsts balstas uz izglitibas strategiju psihologizaciju. Psihologizeta izglitibas strategija ir psihologisku attieksmju kopums, kas nosaka pedagogisko ietekmju virzienu.

Pamata attieksme ir katra individa pa?vertibas un unikalitates atzi?ana. ?ai disertacijai liela mera janosaka pedagoga stavoklis attieciba pret berniem. ?is pozicijas veido?ana tiek veikta dialogiskas komunikacijas procesa starp pieaugu?o un bernu noteiktos apstaklos:

Berna tiesibu uz savu viedokli (sevi) atzi?ana;

– nodro?inat bernam tiesibas izveleties (alternativu) dzives situaciju risina?anu;

– sadarbiba un partneriba pieaugu?o un bernu aktivitates.

Nakama psihologiska attieksme ir berna personibas pozitiva pienem?ana, pamatojoties uz pozitivam ceribam (avansu). Pozitivas vai negativas ceribas tiek realizetas, prognozejot darbibas, un tas regule atlidzibas un sodu sistema. Ir zinams, ka berns aug par to, ko uz vinu projice pieaugu?o ceribas. Neskatoties uz to, vecaki un aprupetaji biezi saka: "Es zinaju, ka tu klusi netirs (cinisies, salauzisi vazi, nokritisi…)."

Ceribu saturs var at?kirties, bet dominejo?a zime norada uz berna personibas pienem?anu vai noraidi?anu.

Svarigs nosacijums vecaku strategijas psihologizacijai ir nemt vera berna individualas ipa?ibas.

Vienas vecuma grupas berniem psihofiziologiskas ipa?ibas, kas saistitas ar nervu sistemas darbibu, ir pla?i diferencetas. Tas ir at?kiribas dzives atruma, steniskuma, ka darba speju raditaja un nervu un garigo procesu plastiskuma.

Piemeram, diviem viena vecuma berniem var but at?kiriba izrades saglaba?anas laika no 5 lidz 40 minutem. Ar tadu pa?u brivpratibas limeni viens 5 gadus vecs berns var regulet savu uzvedibu, bet cits to nespej.

Pedagogi un vecaki visbiezak vadas pec videjas attistibas vecuma normas. Tomer, novertejot berna attistibas individualo gaitu, stingra orientacija uz normu ir nepienemama. Lai noteiktu objektivu pieeju konkretam bernam, papildus vecumam un funkcionalajam attistibas normam ir janem vera situacijas izmainu iespejamiba (palenina?anas, emocionala kave?ana, uzbudinajums utt.).

Ipa?u vietu aiznem koncentre?anas uz pieaugu?a personigo transformaciju, t.i. uz vecaku un pedagogu darbu pie sevis. Veidojot pedagogisko strategiju, ir nepiecie?ama sevis parveido?anas pozicija, jo par izglitibu atbildiga pieaugu?a personiba ir loti svariga.