Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

Pirmsskolas grupa matematikas nodarbibu laika berni atrisinaja problemu: "Uz galda bija 6 piezimjdatori. Zens atveda vel 4. Cik piezimju gramatinu ir uz galda?" Dazi berni, risinot problemu, nolika mikroshemas, un Sa?a uzreiz atbildeja uz problemas jautajumu. Kad vinam ludza izskaidrot problemas risinajumu, vin? atbildeja: "Es saskaitu: 1, 2, 3, 4, 5, 6, un tad es pievienoju vel cetras reizes: 7, 8, 9, 10. To es aprekinaju." Ka raksturot Sa?as problemas risina?anas procesu? Kada ir ?i paradiba?AtbildeRisinot problemas, ?is grupas berniem ir areja oriente?anas darbiba, noliekot mikroshemas. Sa?as problemu risina?anas procesu raksturo iek?eja garigo darbibu plana klatbutne. Parejas procesu no arejas darbibas uz iek?eju, idealu darbibu (prata), ko veic ar objektu atteliem un to koncepciju, sauc par interjerizaciju.

Sensorie standarti

Vecaki pirmsskolas vecuma berni zimeja rotalu kravas automa?inu. Tie?i pirms zime?anas skolotajs aicinaja bernus to labi apskatit un pec tam nosaukt katru automa?inas dalu, piever?ot uzmanibu tam, ka automa?inas virsbuve ir lielaka par kabini un plataka par to. Berni atzimeja, ka kabine ir nedaudz augstaka par kermeni, viens ta sturis ir nogriezts, kabine ir logs, kam ir kvadrata forma utt. Kadus manu standartus skolotajs iepazistina ar berniem?Kadas ir pirmsskolas vecuma berna sensoras attistibas iezimes?Ka objekta parbaude ietekme bernu vizualo aktivitati?Ka objektam (?aja gadijuma automa?inai) jaatrodas attieciba pret bernu? AtbildePedagogs iepazistina bernus ar manu standartiem: cilveces izstradatajam idejam par katra veida ipa?ibu un attiecibu galvenajam ?kirnem – formu, krasu, izmeru utt. Viens no galvenajiem sensoras izglitibas uzdevumiem ir konsekventi iepazistinat bernus ar dazada veida manu standartiem un to sistematizaciju. Iepazi?anas balstas uz bernu darbibu organize?anu, lai parbauditu un iegaumetu katra ipa?uma galvenas ?kirnes. Parbaudes sistema ietver objekta uztveri kopuma, galveno dalu, mazo detalu un to savstarpejo attiecibu identifice?anu, at?kirigu iezimju (krasas, formas, materiala ipa?ibu uc) atra?anu un visa uztveri, pamatojoties uz eso?ajam zina?anam. Sistematiska parbaude laus jums pareizak uzzimet automa?inu, jo ideju izstrade par standarta ipa?ibu ?kirnem notiek cie?a saistiba ar bernu maci?anu zimet, modelet, veidot utt. Dotaja piemera ma?inai jabut novietotai ta, lai tas galvenas iezimes butu skaidri redzamas. Fonam, uz kura atrodas automa?ina, nevajadzetu noverst bernu uzmanibu.

Lecieni bernu runa

Sa?a (2 gadi 11 mene?i) dzirdeja savu tevu sakam: "Es esmu pabeidzis darbu, es amureju nagus ar amuru." Pec klusuma briza zens teica: "Un es ieleju smiltis ar lapstinu." Kadi ir iemesli vardu mainai bernu runa? Atbilde?adas novirzes norada uz berna doma?anas un runas attistibu. Tomer tas ari norada, ka berns vel nav pietiekami apguvis runas gramatisko strukturu. ?aja situacija berns ir sapratis, ka OM beigam ir instrumenta nozime, un sak to piemerot jauniem objektiem ("lapsta"). Vecakiem vajadzetu labot berna runu un izskaidrot vinam lietu beigu nozimi.

Vai jaundzimu?ais berns dzird?

Daudzi vecaki ir nobaziju?ies par to, vai vinu jaundzimu?ais berns var dzirdet. Vai vinu bailes ir pamatotas? AtbildeVecaku bailes ir dabiskas: nedzirdot, berns neiemacisies runat, jo vin? nedzirdes gan savu, gan citu cilveku balsis. Ja nav dzirdes, runu var veidot, pamatojoties uz citu analizatoru sistemu darbibu, kas lauj uzraudzit runas attistibu. Piemeram, pamatojoties uz taustes, muskulu un skeleta sistemas jutibu.

Izglitibas pasakumu veido?ana

Bernam pirmsskolas grupa tika lugts atrisinat problemu: "Mamma eda 3 konfektes, bet dels – 2. Cik daudz konfek?u vini apeda?" Zens atteicas atrisinat problemu, apgalvojot, ka tas ta nenotika. Paskaidrojiet ?is paradibas iemeslu. AtbildeBerns nav izveidojis macibu darbibu: speju at?kirt macibu uzdevumu no dzives situacijas.

"Tu jau esi liels!"

Mamma piedava Mi?am (2 gadi 5 mene?i) iet gulet, bet vin? to nevelas. Mate ver?as pie dela: "Tu jau esi liela. Tagad tetis redzes, ka tu iemacijies kartigi atpogat kurpes un ka tu zini, ka kartigi salocit drebes." Analizejiet savas mates ricibu. Uz kadam berna attisto?as personibas ipa?ibam mate palaujas? Tas ir balstits uz tadam berna jaunattistibas personibas ipa?ibam ka neatkaribas izpausmi, pamatojoties uz berna izpratni par vina spejam, velmi klut lielam, labam un tikt atzitam pieaugu?ajiem.

Kam ir labak attistita iztele: pieaugu?ais vai berns?

Pastav viedoklis, ka pirmsskolas vecuma berna iztele ir labak attistita neka pieaugu?a iztele. AtbildeAtbilde?is apgalvojums ir nepareizs. Bernam ir ierobezota dzives pieredze, tapec vina veidoto telu kombinacijas ir mazak daudzveidigas. Taja pa?a laika iztelei ir lielaka loma berna dzive neka pieaugu?a dzive, ta izpauzas daudz biezak un lauj vieglak atkapties no realitates. Ar izteles palidzibu berns uzzina par apkartejo pasauli, parsniedz ?auras personigas pieredzes robezas. Iztele prasa pieaugu?o kontroli, kuru vadiba ta iegust speju at?kirt iedomato no reala.

Vai berns atpazist sevi spoguli?

Mate pie spogula atveda savu delu Sa?u (zenam ir 1 gads 2 mene?i). Vai Sa?a atpazist sevi spoguli?

AtbildesSa?a neatpazist sevi spoguli. Otraja dzives gada berns parasti neatpazist sevi spoguli vai fotografija, visu savu uzmanibu koncentrejot uz vinam zinamo cilveku telu. Atpazi?ana notiek ar pieaugu?a palidzibu, kur? vingrina bernu, atceroties savu izskatu, saucot mazula vardu.

Gribas prasmju veido?anas pirmsskolas vecuma berniem

Kolya (4 gadi 6 mene?i) bernudarza, saskaroties ar pat nelielam grutibam, pazuda un raudaja. Ja vinam nebutu kresla, vin? teiktu: "Man nav, kur sedet", un gaiditu, kad kresls naks klaja. Ja vin? nevaretu piestiprinat savas sandales un sasiet kurpju auklas, vin? izstieptu kajas un lugtu palidzibu. Vin? bija neveikls un nezinaja, ka kaut ko darit. Kads ir galvenais Kolya bezpalidzibas iemesls? Ka attistit pirmsskolas vecuma berna gribu?AtbildeKolya bezpalidzibu izraisa fakts, ka vina vecaki darija visu vina laba. Vini neattistija dela gribas prasmes un ieradumus, ricibas motivus. Vecakiem jaiesaista berns darbibas, kas vinam ir iespejamas, sasniedzot gala rezultatu. Ir nepiecie?ams paradit, pamudinat, iedro?inat un stimulet dela stipras gribas centienus.

Atzi?anas nepiecie?amibas veido?ana pirmsskolas vecuma berniem kolektiva spele

Sa?a (6 gadi), piedaloties grupu speles, vienmer ir bijis kapteinis. ?aja loma vin? runaja rupji, kliedza uz "jurniekiem". Berni kopa ar pasniedzeju vinam teica, ka kapteinim to nevajadzetu darit, un atteicas vinam piedavat lomu. Vairakas dienas Sa?a nespeleja "jurniekus", jo vin? nevelejas but jurnieks, un vin? netika izvelets par kapteini. Bet vin? loti gribeja but kapteinis: stavet cepure pie stures, skatities caur binokli un komandu. ?i velme bija tik liela, ka Sa?a saka skatities uz sevi, savaldit sevi un but uzmanigam pret saviem biedriem. Berni, pamanot, ka Sa?a ir mainijies, saka vinam uzticet kapteina lomu. Sa?a rupigi pildija spelu lomas, par kuram pui?i saka vinu biezak uzaicinat uz spelem. Kada svariga vajadziba veidojas Sa?a ?aja spele?AtbildeSpele Sa?a veidoja nepiecie?amibu pec atzinibas, orientacijas uz vienaudziem. Skolotajs vadija bernu attiecibas ta, lai speletaji nemtu vera viens otra intereses. Caur bernu grupu vin? ietekmeja Sa?as atzi?anas veido?anas procesu.

Pareizo lomu attiecibu veido?ana, kas attista bernu komunikaciju

Vecakas grupas berni speleja speli "Jurnieki". Klims apnika spelet un gribeja pamest speli. Pasniedzejs ieteica Klimam lugt kapteinim atlauju. "Biedrs kapteinis," Klims versas pie sava biedra kapteina loma, "vai jus atlausiet man atstat kugi?" Klims ne?aubigi paklausija vinam un kopa ar parejiem devas krasta tikai tad, kad kugis atgriezas no reisa. Kadas personibas ipa?ibas veidojas berniem ?aja spele?AtbildeSpele "Jurnieki" tika veidotas tadas personibas ipa?ibas ka kolektivisms, speja rikoties saskanoti un, ja nepiecie?ams, paklausit. Skolotajs atgadinaja Klimam, ka vissvarigakais spele ir kapteinis un visiem vinam ir japaklaujas. Skolotaja riciba bija versta uz pareizu lomu attiecibu veido?anu, kas attista bernu komunikaciju.

Ideju veido?ana par krasam maziem berniem

Divus gadus vecas Nadijas mate, motivejot ar to, ka vinas meita nevareja izrunat vardu oranzs, sauca vinu par visiem dzeltenas un oranzas krasas objektiem ar vienu vardu – dzeltenu. Divus gadus vecas Tamaras mate centas meitai pareizi nosaukt visas krasas, neatkarigi no ta, cik gruti meitenei bija izruna. AtbildeTamara mate dara pareizo lietu, jo jau no pa?a sakuma ir nepiecie?ams veidot pareizo krasu ideju.

Pa?apzinas veido?anas mazam bernam

Mi?a (2 gadi 2 mene?i), redzot, ka vina mate uzvelk meteli, jautaja: "Mammu, kur tu ej?" "Vai mes mani nemsim lidzi?" berns jautaja. Pec dazam dienam Mi?a pienaca pie savas mates un teica: "Mi?a grib est!" Kapec berns sevi identificeja tre?aja persona? AtbildeNo tre?a gada vidus kadu laiku berns runa par sevi tre?aja persona. Tas ir grutibas realizet sevis nemainigumu dazados apstaklos. Mi?a atsaucas uz sevi tre?aja persona, jo vin? vel nav atdalijies no pieaugu?a. Sevis atdali?ana no citiem cilvekiem notiek lidz tre?a dzives gada beigam berna pieaugo?as neatkaribas ietekme. Vin? apgust speju veikt dazadas objektu darbibas bez pieaugu?a palidzibas, apgust vienkar?akas pa?aprupes prasmes. Ta rezultata berns sak saprast, ka tas ir tas, kur? veic ?o vai citu darbibu, berns sak runat par sevi pirmaja persona, vin? attista pa?apzinu.

Pirmsskolas vecuma bernu atsaucibas veido?anas, velme komunicet

Pirms speles sakuma, atbilsto?i stavoklim, kada bija nepiecie?ams sadalit pa pariem, skolotajs pari ar Ninu ar jauno meiteni Anya un pacuksteja vinai, ka Anya bija kautriga un vinai bija nepiecie?ams palidzet, jo vina labi nezinaja speli. Nina pari ar Anya un saka rupigi sekot speles noteikumiem, paradot jaunpienacejam nepiecie?amas kustibas. Skolotaja uzslaveja Ninu. Nakamaja diena speles Anya meginaja veikt speles darbibas, ka ari Nina. Kadas personibas ipa?ibas tiek kultivetas berniem ?aja situacija?AtbildeNina spele attista tadas ipa?ibas ka atsauciba, savukart Anya attista centibu, velmi sazinaties un speju koordinet savas darbibas ar vienaudzu ricibu. Pedagoga darbibas merkis ir radit apstaklus, kuros tiktu veidotas uzskaititas personibas ipa?ibas.

Ka mes varam izskaidrot vienmulos majas attelus piecgadnieku zimejumos?

5 gadus veciem berniem, kas dzivo liela pilseta, tika lugts uzzimet maju. Lielaka dala bernu uzzimeja maju tradicionalas vienstavu majas forma, kuras pamata bija taisnsturis un trissturis aug?puse. Ka izskaidrot monotonos majas attelus piecgadigu bernu zimejumos?Kadas kludas, macot bernam zimet, ir saistitas ar ?im paradibam?Ka pareizi organizet pirmsskolas vecuma berna maci?anu zimet? AtbildeBernu zimejumu raksturo agra berniba iegutu pazistamu grafisko attelu konsolidacija, parver?ot tos par grafiskam veidnem. Parastas veidnes ir maju, ziedu un koku atteli. Berns parnes apguto modeli no zime?anas uz zimejumu, nerupejoties par ta uzlabo?anu. Grafisko modelu fikse?ana bernu zimejuma ir loti bistama. Macot berniem zimet, jaiznicina iesaldeti modeli, uzlabojot attela redzama objekta ipa?ibu nodo?anas veidus, attistot zimejumu grafisko formu.

Kas pieaugu?ajam butu jadara, lai iemacitu zidainim rikoties ar priek?metiem un rotallietam?

Sa?a (4 mene?i), atrodoties arena, visu laiku parvietojas. Ta nu vin? pamanija rotallietu – ko?u verpjamo aug?dalu. Vin? izstiepj rokas, noliekot tas talu uz priek?u, pret rotallietu, megina satvert aug?dalu, bet palaiz garam. Kas pieaugu?ajam butu jadara, lai iemacitu bernam rikoties ar priek?metiem un rotallietam? Merktiecigu, koordinetu kustibu apgu?anas process tikai sakas. ?is process prasa roku un aci, lai stradatu kopa. Pieaugu?ais organize berna darbibas ar objektiem ta, lai berns varetu izveleties objektu redzes lauka, sasniegt to, parbaudit to un rikoties ar to. Pieaugu?a un berna kopigas darbibas attista mazula kustibu koordinaciju.

Kas vecakiem butu jadara, lai papla?inatu maza berna neatkaribu komunikacija ar arejo objektivo pasauli?

AtbildeBerna neatkariba komunikacija ar arejo objektivo pasauli attistisies, ja vin? apgus staiga?anu, objektu darbibas un runu. Vecakiem ir jarada tadi apstakli, kas lautu bernam iesaistities aktivas aktivitates, veikt to kopa, pakapeniski nodro?inot bernam arvien lielaku neatkaribu. Lai to izdaritu, bernam vajadzetu but dazadam rotallietam: piramidam, ligzdojo?am lellem, dazadu izmeru, krasu, formu ieliktniem, kas izgatavoti no dazadiem materialiem (neaizmirstiet par piesardzibas pasakumiem!). Lelles, automa?inas, buvmaterialu komplekti utt. Kopigas aktivitates ar bernu pieaugu?ais, macot, veido pareizos veidus, ka rikoties ar priek?metiem, pakapeniski nodro?inot bernam arvien lielaku neatkaribu.

Kas ir "revitalizacijas komplekss"?

Kada ir pieaugu?a loma ?aja berna attistibas posma? Atbilde"Animacijas komplekss" ir ipa?a berna emocionala un motoriska reakcija, kas adreseta pieaugu?ajam. Berns koncentre skatienu uz pieaugu?o, uzsmaida vinam, animeti kustina rokas un kajas un rada klusas skanas. "Atdzim?anas kompleksa" paradi?anas norada uz berna pareju uz jaunu attistibas posmu – zidaina vecumu. "Animacijas komplekss" ir svarigs berna runas, emociju, kustibu un, pamatojoties uz to, garigas attistibas attistibai. Pieaugu?ais ir starpnieks starp bernu un apkartejo pasauli. Zidaina dzive ir pilniba atkariga no pieaugu?a, lai apmierinatu zidaina augo?o vajadzibu pec dazadam pieredzem.

Greizsirdibas sajutas pirmsskolas vecuma bernam

Kados gadijumos pirmsskolas vecuma berns izrada greizsirdibu? AtbildePirmsskolas vecuma bernam var rasties greizsirdibas sajutas. Ja gimene ir jaunaki berni (bralis vai masa), tad berns jut, ka viniem tiek pieversta lielaka uzmaniba un milestiba. Katram bernam gimene pastavigi jajut vecaku uzmaniba un rupes. Ja greizsirdiba radas saistiba ar otra berna paradi?anos, tad pirmais berns tiek audzinats ar pieker?anas sajutu mazulim, vecakaja berna attistas velme rupeties par vinu.

Eidetiska atmina pirmsskolas vecuma bernam

AtbildeDaziem pirmsskolas vecuma berniem ir ipa?s vizualas atminas veids, ko sauc par "eidetisko atminu". Runajot par to spilgtumu un at?kirigumu, eidetiskas atminas atteli ir tuvu uztveres atteliem: atceroties kaut ko, berns skaidri iedomajas, ko vin? uztvera agrak, un var to detalizeti aprakstit. Eidetiska atmina ir ar vecumu saistita paradiba. Skolas gados berni medz zaudet ?o speju.

"Es esmu es pats!" ir attisto?as personibas izpausmes

Mi?a (2 gadi 4 mene?i) megina gerbties pats. Grunting, vin? velk uz zekbiksem. Tas nedarbojas. Mamma iejaucas ar vinas palidzibu. Sevi! Berns proteste. Sediet mierigi, jus neko nevarat izdarit. Es pats to gribu! Berns atkal saka. Vai Mi?as uzvedibu var uzskatit par spitibu vai ta ir jaunattistibas personibas izpausme? Atbilde: Jus nevarat uzskatit Mi?u par spitigu. Pirmie pa?apzinas elementi izpauzas vina uzvediba, un velme pec neatkaribas ir pamanama. Pieaugu?ais mudina tikai uz berna sapratigu neatkaribu. ?aja piemera Mi?as uzvediba ir vina attisto?as personibas izpausme.

Spelejiet ka aktivitati

Lena (3 gadi 5 mene?i) mates vadiba macas gerbties un izgerbt lelli, ?upot vinu un ievietot gultina. Meitene precizi veic ?is darbibas, bet tikai mates vadiba un vinas klatbutne. Ninas mate (Nina, 3 gadi 6 mene?i), paradot meitenei veidus, ka rikoties ar lelli, ver? meitas uzmanibu uz to, kada veida mate ir gadiga, laipna, uzmaniga, ka vina mil savu meitu. Vina saka, ka to dara visas mammas. Uzaicinot Ninu speleties vienai, vina ludz meitu nolikt lelli gulet, ka to dara gadiga mate. AtbildeNinai lugas ka aktivitates veido?anas bus atraka, jo vina ne tikai veidoja rotalas darbibas ka tadas, bet ari nepiecie?amibu veikt mates funkcijas vinai pieejama forma. Lenas gadijuma tas netika veidots, jo mates prasibas veikt darbibas, kas stingri apgutas vinas vadiba, neveido mates telu un nerada meitenei nepiecie?amibu spelet mati.

Ka attistas nedzirdiga un mema berna runa un ka noverst trukumus runas attistiba?

Petnieki atzime, ka, ja nedzirdigie un memie berni sak macities runu pec tris gadu vecuma, tad daudzu veidu aktivitates un garigo procesu attistiba ir kave?anas: nav lomu speles, doma?anas uztveres attistiba aizkavejas. Ka attistas nedzirdiga un mema berna runa un ka noverst trukumus runas attistiba?

AtbildeJa berns piedzimst nedzirdigs, vin? neiemacisies runat, jo vin? nedzird citu runu un nejut skanu izruna?anas procesu. Ir nepiecie?ams ipa?i macit runu, ieskaitot citas (iznemot dzirdes) analizes sistemas (pieskarienu, redzi utt.). ?ada apmaciba jasak pirms 3 gadu vecuma, jo jutigais berna runas attistibas periods ir 1,5-3 gadi. Berna verbalas komunikacijas nepiecie?amibas veido?anai ir iz?kiro?a nozime. Runas apgu?ana rada pamatu nozimes iegu?anai vardi, saistot tos ar apkartejas pasaules objektu un paradibu atteliem. Berna gariga attistiba ir veiksmiga, ja skolotaju centieni ir versti ne tikai uz runas maci?anu, bet ari uz citiem vina attistibas aspektiem: objektu darbibu, fizisko un manu attistibu.

Izmantojot sarunas metodi, varat uzzinat, kadu ietekmi gramata ir atstajusi uz pirmsskolas vecuma berniem

Saruna sniegto datu objektivitate liela mera ir atkariga no pedagoga taktikas, spejas noskaidrot vinu interesejo?os apstaklus ne tik daudz tie?u jautajumu veida, bet netie?i. Sarunas veida pedagogs var uzzinat berna personibas veido?anas ipatnibas: vinu raksturu, moralas jutas, intereses, spejas utt. Ja jautajums: "Vai jums patik konstruktors, kuru spelejat?" ir vienkar?s jautajums, netie?ais jautajums tiek formulets citadi: "Cik biezi jus veletos spelet ?o konstruktoru?" Netie?o jautajumu variacija ir bezpersoniski jautajumi. Ieteicams viniem bezpersoniska forma pajautat: "Vai berniem patik jusu rotalu istaba?" Tomer, atbildot uz to, sarunu biedrs pauz savu viedokli. Netie?ie jautajumi var ietvert projektivus jautajumus. Piemeram, "Ko, jusuprat, zens daritu, ja vin? tiktu nepelniti sodits?" Dazreiz projektivs jautajums ir detalizets situacijas apraksts ar izdomatu personu. Un sarunu biedrs uzzina, ko ?is iedomatais cilveks daris vai jutis. Atbildot uz to, sarunu biedrs noliks sevi jautajuma minetas personas vieta un tadejadi izteiks savu attieksmi.

Mazvertibas komplekss