Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

Analizejiet aprupetaja ricibu.

Ka pastiprinat berna uzvedibas pamatnoteikumus?

Atbildet

Aprupetajs rikojas pareizi. Vina noradijumi un iedro?inajums ir versti uz pareizas uzvedibas veido?anos berna.

Ir svarigi organizet izglitibas procesu ta, lai berns pastavigi izmantotu uzvedibas pamatnormas un izprastu to butibu. Pozitivs pieaugu?a novertejums pastiprina berna uzvedibas noteikumus.

Ka pieaugu?ajam apmierinat zidaina vajadzibu pec pavadona?

Ka attistit ?adu komunikaciju?

Atbildet

Nepiecie?amiba sazinaties ar pieaugu?o ir atrodama zidainim 2-2,5 mene?os. Pec 4 mene?iem Komunikacija klust selektiva.

Ar pareizam audzina?anas metodem tie?a komunikacija, kas raksturiga zidaina sakumam, driz dod iespeju sazinaties par priek?metiem un rotallietam, kas attistas par pieaugu?a un berna kopigu darbibu.

Tas ir ta, it ka pieaugu?ais iepazistinatu bernu ar apkartejo pasauli, piever? vina uzmanibu objektiem, demonstre visu veidu veidus, ka rikoties ar viniem, biezi vien tie?i palidz bernam veikt darbibu, virzot vina kustibas.

Ka pieaugu?ajam vajadzetu iztureties, kad berns izmet rotallietas no rotalu laukuma?

Mi?am (9 mene?i) loti patik izmest rotallietas no gultinas vai rotalu ratiniem. Vitinot rotallietas caur gultinas tikla caurumiem vai spiezot tas starp rotalu stabiem, Mi?a tas izlaiz no rokam: krit gredzeni, pilens, grabulis utt.

Mamma pastavigi panem rotallietas un ievieto tas gultina vai rotalu laukuma, kamer dels tas iznem un atkal izmet uz gridas.

Ka matei vajadzetu rikoties ?aja situacija?

Kada veida doma?anu berns attista, veicot ?adas darbibas ar rotallietam un priek?metiem?

Atbildet

Mammai vajadzetu dot Mi?ai iespeju parvietoties diezgan liela telpa, velams uz gridas vai paklaja. ?aja gadijuma berns pats nem nepiecie?amos objektus, aktivi apgust to ipa?ibas, kas veicina vizuali aktivas doma?anas attistibu vina.

Ka un kadas formas pirmsskolas vecuma berni izrada empatiju pret citiem cilvekiem?

Atbildet

Klausoties pasakas un stastus, pirmsskolas vecuma berns visskaidrak izrada lidzjutibu tiem, kas nonaku?i nepatik?anas. Bernam var but ari zel nelie?a, ja vin? jutas loti slikti.

Vin? ir ipa?i simpatisks pozitivajiem varoniem. Baidoties no gaidamajiem notikumiem, nobijies pirmsskolas vecuma berns var pieprasit, lai gramata tiktu slegta un lai ta vairs netiktu lasita. Var but gadijumi, kad berns aizmiglo vai saskrape negativu rakstzimju attelus.

Vina var rasties prieks, maigums, lidzjutiba, parsteigums, dusmas un citi pardzivojumi saistiba ar dzivniekiem, augiem, rotallietam. Kad pirmsskolas vecuma berns iepazistas ar cilveka ricibu un pieredzi, vin? medz tos attiecinat ari uz priek?metiem.

Ka jus varat organizet zidainu modina?anu majas?

Dazas gimenes berni nomoda sez uz divana, parklati ar spilveniem. Ka jus varat organizet zidainu modina?anu majas?

Atbildet

?ada nomoda organizacija ir kaitiga bernam. Bernam tiek liegta dabiska aktivitate, speja brivi rikoties ar priek?metiem, apgut to ipa?ibas. Turklat ?ada modriba kaite vina fiziskajai attistibai.

No 5-6 mene?iem. Ir nepiecie?ams nodro?inat bernam iespeju parmeklet, nodro?inot lielu platibu, radot nepiecie?amos apstaklus veselibas aizsardzibai. Berns tiek nodro?inats ar priek?metiem un rotallietam, ar kuram vin? vai vina var aktivi rikoties. Pieaugu?ais palidz bernam manipulet ar objektiem: parada, iedro?ina vina ricibu, piedalas kopigas darbibas.

Ka organizet bernu objektu aktivitates ar nelielu rotallietu skaitu?

Pedagogi uzskata, ka maziem berniem nevajadzetu but visdazadakajam rotallietam. Ka organizet bernu objektu aktivitates ar nelielu rotallietu skaitu?

Atbildet

Visefektivaka berna gariga attistiba tiek panakta ar nelielu rotallietu skaitu, jo mazulim ir jaapgust visas ipa?ibas un veidi, ka rikoties ar katru no tam. Katra rotallieta ir jaspele. Pieaugu?ais iesaista bernu dazadas aktivitates ar to.

Pieaugu?a visparejais uzdevums ir nodro?inat, lai ar nelielu skaitu priek?metu (rotallietu) butu attieksme pret to galvena merka mekle?anu.

Ka pieaugu?o noverte?ana ietekme berna uzvedibu?

Sa?a (2 gadi 6 mene?i) ir gatavs lekt pari virvei un kliedz: "Mammu, raibs (paskaties)! Mate, raiba, raiba!"

Mamma paskatijas uz mani un teica: "Labi darits! Cik labi tu esi iemacijies lekt! Gluzi ka liels!"

Berns laimigi smaida un velreiz parada, ka vin? lec.

Analizejiet savas mates ricibu.

Ka berna uzvedibu ietekme pieaugu?o novertejums, vinu attieksme pret noteiktam berna darbibam un darbiem?

Atbildet

Mamma rikojas pareizi, veicinot dela velmi sevi apliecinat. Pozitivi vertejumi no pieaugu?ajiem palidz attistit berna neatkaribu un aktivitati.

Kada ir pieaugu?a loma pirmsskolas vecuma berna attistiba?

"Es ari gribu gatavot putru," saka trisgadiga Nina, verojot, ka mate gatavo putru. "Tu vel esi jauna," mamma atbild, "tikai pieaugu?ie vara putru." "Es gribu," meitene uzstaj.

Visbeidzot, mana mate to nevar izturet: "Netraucejiet mani, ejiet spelet."

– Kada paradiba berna attistiba ir saistita ar Ninas uzvedibu?

Kada ir pieaugu?a loma ?aja pirmsskolas vecuma attistibas perioda?

Atbildet

Meitenes uzvediba ir tipisks "tris gadu krizes" piemers, kas izpauzas berna velme darit to, ko dara pieaugu?ie.

Personibas veido?anas sakotneja perioda loti svariga ir pieaugu?a loma, kur? organize kopigas aktivitates ar pirmsskolas vecuma bernu. Pieaugu?ais mudina bernu but pietiekami neatkarigam un aktivam. ?aja gadijuma matei bija japalidz meitai "pagatavot" putru lellem: nemiet nepiecie?amos rotallietu traukus, paradiet un veiciet atbilsto?as darbibas, kas saistitas ar putras sagatavo?anu. Matei jasaprot, ka berna vajadzibu apmierina?ana agrina perioda var notikt tikai rotalajoties.

Kada ir pieaugu?a runas ietekme uz berna psihes attistibu?