Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

Aprakstiet pirmsskolas vecuma bernu uzmanibas attistibas iezimes.

AtbildePirmsskolas gadu sakuma berna uzmaniba atspogulo vina intereses attieciba uz apkartejiem objektiem un darbibam, ko vin? veic ar viniem. Berns koncentrejas uz temu, lidz interese par to zud. Jauna objekta izskats nekavejoties izraisa uzmanibas novirzi?anu uz to. Lidz pirmsskolas bernibas beigam uzmanibas stabilitate palielinas par aptuveni 2 reizem. Berni sak kontrolet savu uzmanibu, apzinati virzit to uz noteiktiem objektiem un paradibam un palikt uz tiem, izmantojot noteiktas metodes. Brivpratiga uzmaniba veidojas tapec, ka pieaugu?ie ieklauj bernu jaunas aktivitates, vada un organize vina uzmanibu. Papildus situacijas lidzekliem, kas organize berna uzmanibu, ir vel viens svarigs lidzeklis – runa. Bet piespiedu uzmaniba joprojam ir izplatita visa pirmsskolas berniba, tapec pirmsskolas izglitibu nevar balstit uz uzdevumiem, kas prasa pastavigu brivpratigu uzmanibu. Lai to uzturetu klases ar pirmsskolas vecuma berniem, tiek izmantoti rotalu elementi, produktivas aktivitates un biezas izmainas darbibas formas. Vecaka pirmsskolas vecuma berni jau spej pieverst uzmanibu aktivitatem, kas viniem iegust intelektualu nozimi (miklu speles, miklas). Lidz 7 gadu vecumam berni sak intensivi attistit brivpratigas uzmanibas speju, kas ir svarigs nosacijums izglitibas pasakumu organize?anai skola.

Pirmsskolas vecuma berna atminas attistibas iezimes

Petya (4 gadi 5 mene?i) tika lugts apskatit attelus, tad vini tos aizveda un ludza nosaukt attelotos objektus. Zens nespeja nosaukt daudzus priek?metus, kurus vin? tikko bija parbaudijis attelos. Mi?am (4 gadi 5 mene?i) tika atlauts aplukot tos pa?us attelus, un vinam tika lugts atsevi?ki atcelt to objektu attelus, kas var but nepiecie?ami virtuvei, bernu istabai un pagalmam. Tad vini ari panema no vina attelus un ludza vinu uzskaitit uz tiem attelotos objektus. Zens izsauca visus vardus. Kadas pirmsskolas vecuma berna atminas attistibas iezimes ir atspogulotas ?ajos piemeros?AtbildeIepriek? minetie piemeri atspogulo svarigu pirmsskolas vecuma berna atminas attistibas iezimi – objektu piespiedu iegaume?anas kvalitati. Mi?as gadijuma ?i ipatniba izpaudas pilnigak neka Petjas gadijuma, jo vin? aktivak rikojas ar vinam piedavatajiem atteliem. Atmina pirmsskolas perioda attistas visintensivak, bet paliek piespiedu karta visa pirmsskolas vecuma. Iegaume?ana un atcere?anas notiek neatkarigi no berna gribas un apzinas. Piespiedu iegaume?ana ir netie?s berna uztveres un doma?anas darbibu rezultats. Videja pirmsskolas vecuma sak veidoties patvaligas iegaume?anas un reprodukcijas formas, un vecaka pirmsskolas vecuma tas ir ieverojami uzlabotas. Brivpratigo atminas formu apguve notiek pirmsskolas vecuma bernam pieaugu?a vadiba.

Zime?anas iezimes 3 gadus veciem berniem

Nemot zimulus un papiru, Seryozha teica, ka vin? uzzimes karaviru. Tomer, kad zimejums bija gatavs, zens apgalvoja, ka ir uzzimejis vilcienu. AtbildeAtbilde?ada paradiba ir diezgan dabiska. Tas ir raksturigs berniem no 3 gadu vecuma. ?aja vecuma berni vel nezina, ka rikoties saskana ar iepriek? noteiktu merki. Vini viegli zaude savu merki, tapec vinu riciba biezi noved pie cita rezultata, kas nav saistits ar iepriek? izvirzito merki.

Attieksme pret rotallietam maziem berniem

Kolya (2 gadi 5 mene?i) labprat spele ar tadam rotallietam ka piramida, ligzdojo?a lelle, austinas. Vina mate, iepazistinot delu ar piramidu, iemacija vinam at?kirt gredzenus pec izmera, krasas un iemacija vinam pareizi stiept gredzenus. Iemacijusies spelet ar piramidu, Kolya ir tikpat gatava spelet ar austinam. Vin? ir aktivs, emocionals, priecigs, izruna vardus vairak, mazak, vienadi utt., Saskana ar ricibu. Un Sveta gimene (2 gadi 8 mene?i) ?adas rotallietas tiek dotas visas uzreiz. Sakuma meitene aktivi reage, bet atri zaude interesi par rotallietu. Kads ir iemesls bernu at?kirigajai attieksmei pret vienam un tam pa?am rotallietam?AtbildeBernu at?kirigas attieksmes pret vienam un tam pa?am rotallietam iemesls ir saistits ar vinu prasmju at?kirigo attistibu. Berni labprat dara to, ko vini jau zina, ka darit. Liels skaits rotallietu nover? Sveta uzmanibu, nedod vinai iespeju koncentreties uz kadu vienu darbibu. Gaisma netika macita rikoties ar priek?metiem. Mazs berns pats nevar pareizi apgut darbibas ar priek?metiem. Meitenes pirmo darbibas izpausmi var izskaidrot tikai ar objektu novitati. Kolina mamma rikojas pareizi. Vina macija delam, ka stradat ar priek?metiem: vina nedeva vinam jaunu rotallietu, kamer vin? nebija iemacijies dazadas darbibas ar vienu, iedro?inaja vina ricibu un attistija savu runu.

Mazula pirmie soli

Manai sievai ir 1 gads. Vina staiga, turot mates roku, bet atsakas staigat pati. Kas vecakiem jadara, lai palidzetu mazulim parvaret bailes, kas saistitas ar vina pirmajiem soliem (spriedze, lidzsvara zudums, kritieni)?AtbildeVecakiem nevajadzetu paradit savam bernam savu spriedzi, bailes, neapmierinatibu mazula nekvalitativu kustibu, vina kritienu gadijuma. Preteja gadijuma bernam var tikt ieaudzinatas bailes un vin? ilgu laiku partrauks staigat.

Vai spitiba ir iedzimta?

Petjas mate (4 gadi 7 mene?i) versas pie skolotaja pec padoma: ko darit ar savu delu, kur? klust arvien spitigaks? Vina teica, ka ari zena tevs un vectevs bija spitigi. "Varbut tas ir iedzimts?" mana mate jautaja. AtbildeMammas raizes nav nepamatotas, tacu vina kludas savos spriedumos. Spitibas ka nemotivetas neatlaidibas ra?anos ietekme nevis iedzimtiba, bet gan nepareiza audzina?ana. Berniem spitiba var but protesta forma, neapmierinatibas izpausme ar berna attisto?as neatkaribas un iniciativas nepamatotu apspie?anu.

Pieaugu?o uzvediba – paraugi

Mazo Varenku pacienajam ar ?okolades tafeliti. Meitene nolauza mazu gabalinu un skreja pie mates: "On." "Laba meitene," mana mate slaveja, "ed sevi, tu esi maza meitene." Varenka atnes vecmaminai karumu. Vina izliekas, ka iekost, sasit lupas, slave mazmeitu: "Dasna meitene. Cik gar?igi! Paldies!" Varenka piedava cienastu vectevam, bet vin? atsakas: "Es jau zinu, ka tu neesi mantkarigs, tu esi laipns." Vectevs vinai uzsit pa galvu. Varenka skrien pie savas skolnieces masas un ienes mute ?okolades gabalinu. Un… Viena mirkli ?okolade pazud aiz vaiga!

Varenka izpluda asaras. Mate, vecmamina un vectevs visi uzreiz nirgajas par vecako masu: "Tas nav kauns, es aizvainoju mazo! Vina ir liela, bet vina nesaprot!" Varenka ir partraukusi raudat, klausas pieaugu?o piezimes, ir skaidrs, ka vina piekrit vecako viedoklim. Analizejiet pieaugu?o ricibu. Vai pieaugu?ie pareizi noverte Varenkas un vinas masas uzvedibu?Kadas rakstura iezimes var veidoties meitenei ?aja situacija?AtbildeAdults nepareizi noverte Varenkas un vinas masas uzvedibu. Varenkai var rasties alkatiba, egoisms un velme novelt savu vainu uz kadu citu. Un manai masai ir greizsirdibas sajuta, negativa attieksme pret masu un pieaugu?ajiem. Pieaugu?o uzvediba, vinu attiecibas ar radiniekiem un pazinam, ka ari vinu attieksme pret sve?iniekiem ir paraugs berniem.

Pozitivas beigas pasakai

Ma?a (4 gadus veca), stastot pasaku "Sniegmeita un lapsa", izlaida eju, kura teikts, ka Sniegmeita klausijas lapsu, nokapa no koka, un lapsa vinu atveda majas. Pec vardiem: "Ne, vilks, es baidos no tevis, tu mani edisi," vina jautra balsi turpinaja: "Ritiniet uz leju, ritiniet talak, es jums atnesu Sniegmeitu." Nosauciet meitenes stasta nekonsekvences iemeslu, pasakas satura butisko dalu izlai?anu.

AtbildeBerna jutas, klausoties pasaku, parveido vinu no pasiva klausitaja par aktivu dalibnieku. ?aja gadijuma Ma?a izlaida tas pasakas dalas, kuras aprakstitas vinai nevelamas pasaku varonu darbibas. Berni, ka likums, gaida pasakai pozitivas beigas un ir sa?utu?i, ja pasakai ir negativas beigas.

Nepiecie?amiba uzdot jautajumus pirmsskolas vecuma berniem

Sa?a pastavigi uzdod jautajumus: kas jums ir? Kada veida automa?ina ta ir? Kads tevocis ?eit sez? Nesadzirdejis atbildi, vin? aizbeg. Ieskrienot iek?a, vin? atkal uzdod jautajumus: Vai zilonis ir stiprs? Un lauva? No kurienes nak lietus? No kurienes es piedzimu? Kados apstaklos pirmsskolas vecuma berni jut nepiecie?amibu uzdot jautajumus? A ko? Kur? no tiem?" ir raksturigi 3-4 gadus veciem berniem. Tiem ir kedes raksturs. ?ie jautajumi vel neatspogulo berna kognitivo darbibu, tapec nav nekas neparasts, ka berns aizbeg, neklausoties atbildi. Nepiecie?amiba uzdot jautajumus rodas berniem dazados apstaklos: kad vini sastopas ar kaut ko nezinamu; meginot saprast nezinamo; domajot par jaunam lietam.

Kapec berni melo?

Petja (6 gadi) speleja ar bumbu istaba un salauza vazi. Kad vina mate saka jautat, kur? to ir izdarijis vakara, Petja teica, ka Sa?a, vina jaunakais bralis, to ir izdarijis. Mate saka parmest delam, sakot, ka vin? melo. Kads ir galvenais Petinas melu iemesls? Kadas kludas mate pielava dela audzina?ana un ko vinai var ieteikt?AtbildeBerna melo?ana sak attistities, ja neveidojas vajadziba pec patiesas attieksmes pret citiem cilvekiem. "Dualas motivacijas" situacija, lai tiktu atzits par pieaugu?o, berns keras pie melo?anas. Melo?ana tiek noverota ari ka izzinas nepiecie?amibas attistibas blakusprodukts, ka kompensacija par gribas uzvedibas nepietiekamibu: berns nevar veikt darbibu, kas veicinatu tas atzi?anu, tapec vin? keras pie melo?anas. Matei vajadzetu uzticeties bernam, pauzot parliecibu, ka vin? nakotne nepazemos sevi ar meliem. Ir svarigi attistit berna gribu, veidot nepiecie?amibu rikoties godigi. Lai to izdaritu, ir nepiecie?ams apmacit vinu godigas darbibas.

Kapec pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus?

Dazreiz pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus pieaugu?ajiem. Kadi ir ?is paradibas iespejamie iemesli? Atbilde?o paradibu var izraisit ?adi iemesli: izpratnes trukums, zina?anu trukums berna, neattistits ieradums klausities. Iespejams, ka berns iepriek? ir sanemis atbildi, kas kaite vina pa?cienai. Viens no iemesliem var but berna temperaments un raksturs.

Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz izaug par slinkiem un pasiviem berniem?

Ir zinams, ka vecaku piemeram, kurus berni atdarina, ir svariga loma berna attistiba. Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz aug slinki un pasivi berni? Tacu jaatceras, ka prasmes un pat tadas personiskas ipa?ibas ka centiba un neatlaidiba veidojas tikai darbiba. Vecaki, kuriem ir "zelta rokas", var parspet savus bernus un pieprasit augstu snieguma kvalitati. Un, ta ka berni nevar izpildit uzdevumu tikpat augsta limeni, vini vispar partrauc kaut ko darit. Dazreiz vecaki savu bernu lidzdalibu kaut ko uztver tikai ka efektivu palidzibu praktiska rezultata sasnieg?ana. Vini neapzinas, ka berna darbiba ir nepiecie?ama vina attistibai. Bernam ir svarigi ari stradat kopa, lai pirmsskolas vecuma berns varetu redzet un parvaret grutibas, kas radu?as kopa ar pieaugu?o. Kopigas aktivitates dzimst savstarpeja sapratne starp vecakiem un berniem. Visbiezak tie?i kopigas aktivitates vecaki klust par piemeru savam bernam.

Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu?

Mamma dodas pastaiga ar savu meitu (Ole, 3 gadi), kura rokas tur lelli un veletos to nemt lidzi. Savukart mammai vajag, lai meita nem lidzi nevis lelli, bet gan spaini, liek?keri un lapstinu, lai speletos smil?u kaste. Tiklidz mate meitai teica: "Nenemiet lelli, bet nemiet liek?keri," Olja saka raudat. Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu? AtbildeMamma varetu teikt: "Olga, lelle grib gulet. Ielieciet vinu uz gultinas un parklajiet vinu ar segu. Kamer vina gul, tu panem liek?keri, spaini un lapstinu un spelejies smiltis." Tada veida jus varat nomierinat bernu un parslegt vinu uz citam aktivitatem. Mazam bernam ir velme apmierinat savas vajadzibas. Vin? ir "aktivs aktieris". Pieaugu?ajiem prasmigi javirza berna darbiba pareizaja virziena un javeicina sapratiga neatkariba.

Kapec zidaini var nobiedet pieaugu?ais?

Kad tevs tuvojas savai meitai Olgai (11 mene?i) nepazistama formas terpa, meitene pek?ni saka rugti raudat. AtbildeSastopoties ar neparastu, jaunu neparasta situacija, bernam var but akuts trauksmes stavoklis. To var izraisit vienots vacin?, plivurs, kas parklaj seju utt. Neparasta vai neskaidra situacija berns ir ari loti satraukts un sak raudat.

Kapec jusu berns salauz rotallietas?

Vecaki biezi sudzas, ka vinu berni ludz iegadaties viniem rotallietu, kas tiek atri demonteta un salauzta. Kad vini tiek lamati, berni, taisnojoties, saka, ka vini gribeja redzet, no ka tas ir izgatavots. Noradiet iespejamos bernu uzvedibas iemeslus.

AtbildeIr daudz iespejamo iemeslu. Starp tiem ir ?adi: kognitiva interese un nespeja rikoties ar rotallietu. ?ada bernu uzvediba var but ari nepareizas audzina?anas rezultats: berns nav izveidojis rupigu attieksmi pret lietam.

Kapec mazam bernam nepatik klausities pasakas?

Mate stasta bernudarza audzinatajai: "Mana Alyosha (zens ir 2 gadi 8 mene?i) Ar lielu prieku vin? skatas programmu "Labvakar, berni". Tomer es ieveroju, ka, ja tiek dots mutisks stasts vai saruna notiek pirms karikaturas paradi?anas, tad mans dels atri nover? uzmanibu. Un, ja aktieris vienkar?i lasa pasaku no gramatas, tad Alo?a to nemaz neklausas." Kapec Alo?ai nepatik mutvardu stasti?ana? Ka piesaistit berna uzmanibu mutiskai runai?AtbildeAlyosha nespej klausities mutisku stastu. ?i prasme ir sarezgitaka neka speja uztvert spelfilmu attelus ar verbalu pavadijumu. Lai piesaistitu berna uzmanibu runatajai valodai, ar vinu ir jasastada isi stasti, kuros vin? pats butu galvenais varonis. Stastu satura jaieklauj tas darbibas, kas jau ir notiku?as ar zenu vai var notikt nakotne.

Kapec berniem ir bailes?

Dazi berni baidas no tumsas, pelem, lec pari kaut kam, saslimst utt. Kapec berniem ir bailes? ?o nemierigo stavokli dazreiz pastiprina pa?i pieaugu?ie ar savu neparasto izskatu, balsi un uzvedibu. Neparasta, neskaidra situacija bernu parnem intensivs uztraukums, bailes, piemeram, bailes no tumsas. Bieza bailu pieredze ietekme berna visparejo labklajibu (fizisko un garigo), tapec pieaugu?ajiem vajadzetu audzinat un uzturet berna brivibas un bezbailibas sajutu.

Kapec pirmsskolas vecuma berna speja veikt vardu pareizu analizi un vina izpratne par runas verbalo sastavu veicina veiksmigu lasi?anas un raksti?anas apguvi?

AtbildePirmsskolas vecums ir periods, kura atklajas vislielaka jutiba pret valodas paradibam un jaunu vardu veido?anas vieglums. Berni viegli maina vardus, nemot vera to sakotnejo formu, izrada interesi par varda skanas formu un aizraujas ar tas poetisko formu. Pakapeniski attisto?a lingvistiska izjuta un lidz ar to garigais darbs pie valodas noved pie meginajuma saprast runu. 5 gadus vecam bernam ir velme saprast vardu nozimi un izskaidrot to izcelsmi. Salidzinot ar agrino bernibu, pirmsskolas vecuma berna vardu krajums parasti palielinas tris reizes. Vardnicas pieaugums ir tie?i saistits ar dzives un audzina?anas apstakliem.

Agresivas uzvedibas celoni berniem

Sa?a (2 gadi 5 mene?i) skara Viktoru (2 gadi 3 mene?i), kad vin? iznicinaja savu eku. Vai pedagogs var saskatit bernu agresivas uzvedibas celoni tikai vinu negativajas rakstura iezimes vai gimenes audzina?anas trukumos?AtbildeAtbildeBernu agresivas uzvedibas iemesls var but saistits ar daudziem citiem faktoriem: abi zeni nezinaja, ka izklut no situacijas; bernu runa nebija pietiekami attistita; Iespejams, kads no berniem bija parstimulets; zeni nezinaja, ka sazinaties; varbut valdija ignuma un nepatikas sajuta; vienam no berniem bija slikti, bet tas vel nebija atklats areji; vienaudzu imitacija; Atbildi; impulsivitate zenu uzvediba; Aizvainojums par skolotaja iepriek?ejo rajienu.

Runas skanas puses attistiba maziem berniem

Mamma, gerbjot Dimu (zenam ir 1 gads 1 menesis), saka: "Tagad uzvilksim kreklu. Kur ir krekls? Dod to man. Iedodiet man dazas zekbikses. Atnes man sandales" utt. Un Dima, lai ari lenam, seko mates noradijumiem. Vai mamma rikojas pareizi? AtbildeMom rikojas pareizi. Vina parliecinas, ka dels saprot runu, tas skanas pusi; parvietojas objektu apkarteja pasaule un veica darbibas saskana ar pieaugu?a verbalo noradijumu. Dima labprat gerbsies, jo vina mate rada attieksmi pret ?is darbibas attistibu.

Vizualo speju attistiba berniem

Viena mate teica otrai: "Cik labi jusu Seryozha zime. Un manam delam ir tikai skriveri. Neatkarigi no ta, cik daudz es vinam saku, lai vin? zime precizi, vin? katru reizi slikti zime. " Vai tu esi meginajis vinu macit?" "Es biezi sezu Petja, lai zimetu. Iespejams, vinam nav nekadu speju," sarugtinata bija Petjas mate. Kadus padomus var dot vecakiem, kuri velas attistit savu bernu vizualas prasmes? Atbilde: Petjas mate kludas. Zimejuma kvalitate ir atkariga ne tik daudz no berna iedzimtajam ipa?ibam, bet gan no vina speju attistibas, macoties zimet. Berna speja zimet tiek attistita pieaugu?a ietekme. ?is efekts ir ?ads: attistit interesi ka darbibas motivu; Biezak vini kopa ar bernu uzskata objektus un paradibas, izcelot to at?kirigas iezimes. Bernam tiek maciti vizualas darbibas veidi un panemieni. Vecaki zime kopa ar bernu, attistot vina vizualas prasmes, pamodinot interesi par ?o darbibu.

Agrinas bernibas doma?anas attistiba

Vanya (1 gads 3 mene?i) ieraudzija kazokadas cepuri uz mammas galvas un, laimigi smaidot, teica: "Kitty-kitty." Kada ir ?is paradibas vieta mazu bernu doma?anas attistiba?AtbildeMazu bernu doma?anas attistiba nozimigu vietu ienem visparina?ana, t.i., objektu vai darbibu, kuram ir kopigas iezimes, gariga apvieno?ana. Berni biezi visparina objektus, pamatojoties uz lidzibu, pamatojoties uz nejau?am iezimem (viena, divas). Vienumu atributi var mainities visu laiku.

Rakstura moralo ipa?ibu attistiba pirmsskolas vecuma bernam

Berni speleja speli "Veikals". Pie pardeveja bija rinda. Bija interesanti verot bernu uzvedibu rinda. Tanya gribeja but veca sieviete. Vina uzvilka kabatlakatinu, panema roka zizli, apskava un teica: "Es esmu vecmamina." Viktors, kur? negribeja nevienu ielaist iek?a, jautaja: "Vecais, vai ne?" "Protams, vecmaminas vienmer ir vecas," atbildeja Tanja. "Nu tad apsteidziet mani." Vecmaminas ir jaielaiz iek?a, es zinu," pratigi piebilda Viktors. Skolotajs slaveja zenu: "Labi darits, Viktor, vin? labi darija." Kadas personibas ipa?ibas tiek kultivetas berniem iepriek? minetaja piemera?AtbildeSpele "Veikals" berniem tiek audzetas ?adas ipa?ibas: jutigums, pieklajiba, ciena pret vecakajiem. Skolotajs netie?i (ar uzslavam) ietekmeja speli, liekot berniem veleties darit pareizo lietu.

Matematikas problemu risina?ana pirmsskolas vecuma berniem