Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

Vecakiem nevajadzetu aplaupit berna piezimes, piemeram: "Jus to nevarat izdarit"; "Tu to nezini"; "Tu to neizdarisi"; "Netraucejiet mani ar tuk?iem jautajumiem" utt. Kapec lai vecaki to nedaritu? Mazvertibas komplekss ir viens no visgrutakajiem cilveka moralajiem defektiem, kas vinam apgrutina sazinu ar citiem cilvekiem un rada sarezgitu iek?ejo labklajibu.

Aprupetaja noverojumi par berniem

Katru vakaru bernudarza skolotajs skatas, ka ?is vai tas berns satiek mati vai vecmaminu, kas ieradas vinu panemt, ka vin? atstaj bernudarza grupu. Kadiem bernu uzvedibas un reakciju simptomiem pedagogam japiever? uzmaniba? tik?anas ar vecakiem raksturs (atri vai leni, vai vin? steidzas zinot par saviem sasniegumiem, vai vin? draudzigi satiekas ar saviem radiniekiem vai ne, vai vin? stasta vecakiem par dienu, vai vin? pauz neapmierinatibu un ar ko); par atvadi?anas no berniem un skolotaja raksturu (neatkarigi no ta, vai vin? draudzigi atvadas, runa par kaut ko ar draugiem (pieaugu?ajiem) vai atstaj klusuma). Informacija, kas ieguta, izmantojot bernu novero?anas metodi laika, kad vini atstaj bernudarzu un tiekas ar vecakiem, palidz pedagogam secinat, vai diena bernudarza grupa ir pedagogiski organizeta; Kadu poziciju tas vai tas berns ienem starppersonu attiecibu sistema? Noverojumi palidzes pedagogam organizet darbu ar visu grupu, ka ari ar atsevi?kiem berniem.

Kapec jaundzimu?ie sparda rokas un kajas?

Parasti jaundzimu?ajam ir dazadas kustibas ar rokam, kajam, galvu un visu kermeni. AtbildeBerna kustibu daudzveidiba izskaidrojama ar to, ka jaundzimu?a nervu ?unu celi vel nav parklati ar mielina apvalkiem, kuriem ir izolatora loma, tapec ierosme ir viegli parnesajama (izstarota) uz citiem nervu celiem, ieskaitot lielu skaitu muskulu grupu ierosmes procesa. Ir nepiecie?ams gerbt bernu ta, lai neierobezotu vina motorisko aktivitati, kas ir tik nepiecie?ama mazulim vina attistibai.

Bernu garigas attistibas celoni (vecaka pirmsskola, pamatskolas vecums)

1. septembra priek?vakara Mi?ai apriteja 5 gadi 11 mene?i. Vin? negaja uz skolu un palika bernudarza. Viktors un Vasja kluva 6 gadus veci un devas uz skolu. Visi zeni attistijas vienadi. Gadu velak ?ie berni tika atkartoti parbauditi. Tas atklaja, ka Viktora un Vasjas, kas macijas skola, attistiba bija ieverojami augstaka neka Mi?a, kas turpinaja apmeklet bernudarzu. Salidzinot skolu apmekleju?o zenu garigo attistibu, Viktora tika konstateti augstaki attistibas raditaji. Kadi ir iespejamie iemesli ?o zenu at?kirigajai garigajai attistibai, ja vien vini nebija slimi un vinu fiziska attistiba bija aptuveni tada pati? AtbildeVitjas un Vasjas augstaka gariga attistiba ir saistita ar to, ka vini ir pacelu?ies jauna socialaja limeni – vini ir kluvu?i par skoleniem. Viniem ir jaunas intereses, bazas, attiecibas, un vinu galvenas darbibas forma ir mainijusies: ta ir kluvusi izglitojo?a. Un Mi?a, vel bernudarza, aizkavejas pirmsskolas bernibas perioda. Vin?, protams, ari attistijas, bet ne tada pa?a veida ka skoleni Vitya un Vasya. Kas attiecas uz Vitya un Vasya, lidz macibu gada beigam at?kiriba vinu attistiba kluva pamanama. Aktivakais Viktors, kur? daudz lasija, noveroja un atrisinaja, lidz gada beigam pats apguva macibu materialu: vin? izradijas attistitaks.

Mates adaptacija, kad berns ienak bernudarza

Nosutot bernu uz bernudarzu, mate parasti nevar atrast vietu sev! Mates emocijas ir dzilas: vina saskarsies ar specigu ?oku – atdali?anos no berna. Ka vin? tur var iztikt bez manis? Ko darit, ja manam bernam es vairs neesmu vajadzigs? Vai vinas mazulis tagad mil skolotaju? Mana dvesele sap un sap. Saprats saka, ka viss ir pareizi: jus nevarat visu muzu turet bernu blakus. Bernam ir savas intereses. Vinam vajag komandu. AtbildeJums ir jasaprot, ka visas mates to pardzivo, un atbildigakas ir tas, kas visvairak uztraucas. Verojiet savas emocijas. Mates, pirmo reizi sagatavojot savu bernu bernudarzam, biezi uzvedas ta, it ka redzetu vinu priek?a. Ja esat parliecinats par savu ricibu, tad berns bus mierigs. Iepriek? veidojiet bernam pozitivu attieksmi pret bernudarzu. Pastastiet smiekligus stastus no jums zinamo bernu dzives, kuri apmekle bernudarzu, dalieties sava personigaja pieredze. Nesteidzami, pirms ieiet bernudarza, nemaciet bernam nekadas pa?apkalpo?anas metodes. Tas ir tas, kas tas ir. Speja gerbties, est un iet uz tualeti pati par sevi nav vissvarigaka lieta, ?is prasmes veidosies loti atri, un skolotajam jusu berns nav pirmais, kur? nezina, ka pats uzvilkt kurpes. Bet jus pievienosiet mazula rupes. Iemaciet bernam risinat problemas, kad tas nak, nevis iepriek? par tam uztraukties. Orientejiet bernu pie aprupetaja. Vinam jazina, ka neatkarigi no ta, kas notiek, vin? vienmer var versties pie vina pec palidzibas. Nakama pedagoga vardam un patronimam pastavigi japaradas jusu sarunas, vinas telam vajadzetu ieklut berna apzina. Noteikti pastastiet skolotajam par berna ipa?ibam, vina velmem un ieradumiem. Nebaidieties but uzstajigs. Piemeram, ja berns klusas stundas var mitrinat gultu, neslepiet to, vini saka, ka vina pati to izdomas. Tas pats ir ar edienu. Ja berns patie?am nevar paciest kadu edienu, labak par to bridinat apkalpojo?o personalu.

"Cinas" bernudarza

Jusu mazulis, vienmer paklausigs un sirsnigs, pek?ni saka "uzbrukt" saviem draugiem grupa – skrapejot, nokozot, saspiezot. Skolotaji un citu bernu vecaki saka sudzeties. Ko man darit? Kapec vin? ta uzvedas? AtbildeVisticamak, berns nespes izskaidrot savu uzvedibu, jo berna runas prasmes un doma?anas spejas nelauj bernam identificet situaciju. Visa "sabotaza", ka ari sliktie ieradumi saknojas psihologiskas problemas. Aizvainojo?s berns ir agresivs un savas dusmas izgaz uz citiem. Meginiet kritiski paskatities apkart: kas ir mainijies jusu dzive, kas ir novedis pie izmainam berna uzvediba? Tu esi sacis vinam pieverst mazak uzmanibas, vai varbut esi sacis cinities ar saviem milajiem. Kads ir jusu mantinieka visparejais emocionalais noskanojums? Vai vin? ir kautrigs un kautrigs "dzive"? Jums jazina, ka jums nevajadzetu nemt ?adu personu uz darzu tikai tapec, lai "iemacitu vinam sazinaties". Problemas tikai pasliktinasies, un nepareizi pielagots berns nonak grupas "vajaja" sastava. Ja notiek sadursme, tad pirmais, kas jadara, ir pajautat pa?am bernam, cietu?ajam, noverotajiem un pedagogam lidz mazakajai detalai. Vai pedagogs cen?as aizsargat "likumparkapeju"? To darot, vin? skaidri norada, ka "to vairs nedaris". Citiem grupas berniem var piedavat kopigu ricibas planu: piemeram, ja kads pamana, ka berns atkal gatavojas kadam iekost, ieskauj vinu, satraucas un zvana vecakajiem.

Vai mans berns ir sieviete?

Es skatos uz savu delu un nobijos. Vai vin? izaugs par sievieti vai sievietes virieti? ?odien vinam patik viena meitene, rit cita, mene?a laika vin? jau uztraucas par to, vai jauns klasesbiedrs vinam patiks vai ne, pec paris dienam vinam vairs nav vajadzigs ?is klasesbiedrs, un ir jauns adoracijas objekts. Ko man ka vecakam darit? Ka pareizi audzinat delu, lai vin? nebutu tik vejains un nepastavigs. Galu gala vinam ir tikai 14 gadu, vinam joprojam priek?a ir visa dzive, un sievie?u maina nakotne, piemeram, cimdi, nav risinajums! Vina seksuala velme tikai veidojas, un tapec ?o periodu raksturo aizrau?anas nestabilitate ar milestibas objektu, milestibas un idealu maina. Tas nepavisam nav lidojums un vieglpratiba. Pusaudzis var iemileties viena klasesbiedra, tad cita, tad ar vairakiem uzreiz, tad ar meiteni no vina pagalma, tad ar savu skolotaju, tad ar mates draugu. Tas ir pilnigi dabiski pusaudza vecumam. Ta ir sava veida maci?anas, "spele?ana", izmeginajumu un kludu mekle?ana tam hobiju, erotisko velmju un seksualas orientacijas pazimem, iezimem un niansem, kas nakotne raksturos seksualo velmi. Jo pla?aka ir pusaudza izvele seksualitates veido?anas perioda, jo vieglak vinam bus pielagoties nakotne.

Pusaudza pirma milestiba

Mans 12 gadus vecais dels iemileja savu klasesbiedru. Vina nepiever? vinam uzmanibu, izjoko vinu. Vin? cie?. Sakuma vin? centas vinu iepriecinat, piezvanija vinai, rakstija piezimes, no rita veroja vinu zem majas, lai kopa dotos uz skolu, un ieraudzija vinu pec skolas. Mes redzejam, ka musu berns cie?, un aizliedzam vinai piezvanit vai doties uz savu maju. Tagad vin? atkapas sevi. Vin? zaudeja apetiti un vina akademiskais sniegums samazinajas. Klase vinam ir galva makonos. Ko mums vajadzetu darit? AtbildeVecaku kluda ir ta, ka vini aizliedza viniem sazinaties ar meiteni. ?ada nepareiza taktika vismaz izraisa normalas psihoseksualas attistibas aizkave?anos un dazreiz noved pie tragiskam sekam lidz pat depresijai un pa?navibas meginajumiem. Tas ir loti svarigs psihoseksualas attistibas posms. ?eit pusaudzis iemacas iepazities ar meitenem, piesaistit tas meitenes uzmanibu, ar kuru vin? ir iemilejies, un sazinaties ne tikai ar vienaudziem un pieaugu?ajiem, bet ari ar vina milestibas objektu. Tapec vecakiem tas noteikti janem vera un nekada gadijuma nedrikst iejaukties. Atminas par pirmo milestibu daudziem cilvekiem paliek visu atliku?o muzu ka spilgtaka un cildenaka sajuta, kura joprojam nav vietas patiesai seksualitatei. Tas ir tiri romantiskas attiecibas. Jebkura pieaugu?o iejauk?anas izkroplos normalu berna attistibu: papildus psihoseksualas attistibas aizkave?anas var but specifiskas reakcijas, kas raksturigas pusaudza vecumam, piemeram, protesta reakcijas, beg?ana no majam un citi. Vecakiem nav par ko uztraukties. Neskatoties uz augsto jutu intensitati, platoniska milestiba var pariet loti atri. ?aja vecuma visi normalie pusaudzi ir loti miligi. Vecaki vienkar?i dazreiz aizmirst, kadi vini bija taja vecuma un cik nevelama bija pieaugu?o iejauk?anas, un ka vini pa?i uz to reageja. Ja platoniska milestiba neistenojas, tad pusaudza milestiba var palikt ne tikai neatlidzinama, bet ari nepamanita.

Ka izveidot uzticibas pilnas attiecibas ar savu bernu un atbalstit vinu?

Atbilde: Lai atbalstitu bernu, ir nepiecie?ams: Balstities uz berna stiprajam pusem. Izvairieties uzsvert vina kludas. Paradiet, ka esat apmierinats ar bernu. Spet un gribet izradit milestibu un cienu pret bernu. Spet palidzet bernam sadalit lielus uzdevumus mazakos, ar kuriem vin? var tikt gala. Pavadiet vairak laika kopa ar savu bernu. Ienesiet humoru attiecibas ar bernu. Apzinieties visus berna meginajumus tikt gala ar ?o uzdevumu. Spet mijiedarboties ar bernu. Ja iespejams, laujiet bernam atrisinat problemas. Izvairieties no disciplinaram atlidzibam un sodiem. Pienemiet berna individualitati. Izradiet ticibu bernam, empatiju pret vinu. Demonstrejiet optimismu. Jaatceras, ka dazi pieaugu?o vardi un frazes atbalsta bernu, bet citi iznicina vina ticibu sev. Tadi vardi un frazes ka "Zinot tevi, es esmu parliecinats, ka tev veiksies labi". Jus to darat loti labi. Jums ir dazas domas par to. Tas ir liels izaicinajums, bet es esmu parliecinats, ka esat tam gatavs. Vardi un frazes "iznicina?anai": Zinot jus un jusu spejas, es domaju, ka jus to varejat izdarit daudz labak. Jus to varejat izdarit daudz labak. ?o ideju nekad nevar realizet. Jums tas ir parak gruti, tapec es to dari?u pats. Pieaugu?ie biezi jauc atbalstu ar uzslavam un atlidzibu. Uzslavas var but vai nebut atbalsts. Piemeram, parak dasna uzslava bernam var ?kist nejedziga. Citos gadijumos vina var atbalstit bernu, kur? baidas, ka vin? vai vina neatbilst pieaugu?o ceribam. Psihologiska atbalsta pamata ir palidzet bernam justies vajadzigam. Starpibu starp atbalstu un atlidzibu nosaka laiks un sekas. Atlidziba parasti tiek pie?kirta bernam par to, ka vin? kaut ko dara loti labi, vai par daziem vina sasniegumiem noteikta laika perioda. Atbalsts, nevis uzslavas, var nakt no jebkura meginajuma vai neliela progresa. Kad pieaugu?ie pauz prieku par to, ko berns dara, tas vinus atbalsta un mudina turpinat vai meginat velreiz. Vin? izbauda sevi. Jus varat atbalstit: atsevi?kus vardus ("skaists", "veikls", "brini?kigs", "lielisks", "uz priek?u", "turpinat"); Pazinojumi ("Es lepojos ar tevi", "Man patik, ka tu strada", "Tas patie?am progrese", "Es priecajos, ka tu man palidzeji", "Paldies", "Viss notiek lieliski", "Labi, paldies", "Es priecajos, ka tu biji dala no ta", "Es priecajos, ka tu meginaji, lai gan tas neizradijas ta, ka tu gaidiji"); Pieskar?anas (pleca patausti?ana, pieskar?anas rokai, maiga berna zoda pacel?ana, sejas tuvina?ana sejai, apskaviens) kopigas darbibas, fiziska lidzdaliba (sezot, stavot blakus bernam; maigi vadot vinu; spelejoties ar vinu; klausoties vinu; edot kopa ar vinu); sejas izteiksmes (smaids, smaids, pamaj, smieties). Lai izveidotu pilnvertigas, uzticamas attiecibas ar bernu, pieaugu?ajam jaspej efektivi sazinaties ar vinu. Komunikacija ir verbals un neverbals process, kura cilveki sazinas ar jutam, attieksmem, faktiem, pazinojumiem, viedokliem un idejam. Ja pieaugu?ie velas izveidot attiecibas, kas apmierina vinus un vinu bernu, viniem jaiemacas efektivi, atbildigi komunicet.

Skaistums vai zvers

Mana pusaugu meita pedeja laika daudz laika pavada savam izskatam. Es saprotu, ka ta ir normala ar vecumu saistita paradiba. Bet problema ir ta, ka vina ienist savu atspulgu spoguli, vina vienmer atrod dazus trukumus sava izskata. Nesen vina teica, ka tad, kad vina aug un nopelna naudu, vina veiks operaciju, lai mainitu degunu, ausis un krutis. Vina ir tik skaista, un tad pek?ni vina to pateica. Pastastiet man, ko darit ar manu meitu. AtbildeIr tada slimiba ka kermena dismorfijas traucejumi – sapiga fiziskas mazvertibas pieredze reala vai iedomata anatomiska defekta del. To cilveku pieredze, kuri cie? no kermena dismorfiskiem traucejumiem, visbiezak attiecas uz redzamam kermena dalam: deguna, ausu, pieres formu vai izmeru, kaju strukturu; retak – kru?u, vidukla, vedera, gurnu izmers. Pilniga neapmierinatiba ar sevi, parlieciba, ka ir verts mainit savu izskatu, un dzive brinumaina karta uzlabosies, ir galvenie slimibas simptomi. Bet ir ari citi. Piemeram, kad garas stundas spogula priek?a tiek aizstatas ar izmisuma periodiem un nevele?anos redzet savu atspulgu. Sievietes, kas cie? no kermena dismorfiskiem traucejumiem, cen?as atrast un "iegaumet" sejas izteiksmes vai kermena pozicijas, kuras, pec vinu domam, "eso?ais" trukums klus pec iespejas sleptaks. Vel viena slimibas pazime ir kategorisks atteikums fotografet. Parasti to motive fakts, ka ar statisku efektu "neglitums" bus ipa?i pamanams. Velme padarit formas perfektas liek sievietem ar ?adu diagnozi iesaistities burtiski sevis spidzina?ana. Visbiezak pusaudziem attistas dimorfofobija. Lielakajai dalai cilveku ?i problema tiek atrisinata dabiski ar vecumu, tomer tai ir japiever? ipa?a uzmaniba. Varbut tas liecina par pieaugu?o milestibas trukumu. Kompleksi par izskatu var ari slept nespeju sazinaties ar vienaudziem. Ja vecaki pie?kir parak lielu nozimi tam, ka vinu berns izskatas no loti agra vecuma. Tad organisma parstrukture?anas laika pubertates laika vin? var ienist savu "neglito" kermeni, iedomajoties, ka ?i iemesla del vinam tiks atnemta vecaku milestiba. Maz ticams, ka ?adas mates un tevi skaidri parada savu nepatiku pret berna izskata izmainam, bet netie?i, negribot, to skaidri norada. Tevi ?ados gadijumos ir ipa?i nezeligi. Ironiskas piezimes apaligas meitas klatbutne par kadu kaiminu ar lieko svaru biezi noved pie stereotipa nostiprina?anas: meitene atceras, ka sievietes ar savu kermena uzbuvi riebjas virie?iem. Naida pret savu kermeni iemesls var but ari piederiba socialajai videi, kura valda izskata kults, un cilveks, kuram ir pat minimals trukums, parver?as par izstumto. Vecakiem jakonsultejas ar kvalificetu psihoterapeitu. Vieglos gadijumos var pietikt ar dazam sarunam ar psihoterapeitu.

Psihologiska palidziba pusaudziem: kapec tas ir svarigi

Kapec psihologiska palidziba pusaudziem ir svariga?

Pusaudza vecumu pavada daudzas fiziologiskas un emocionalas izmainas, padarot ?o dzives periodu ipa?i izaicino?u daudziem pusaudziem. Ir svarigi saprast, ka vini saskaras ar unikalam problemam, kas var ietekmet vinu garigo labsajutu. Palidziba ir loti nepiecie?ama pusaudziem, jo vini var saskarties ar tadam problemam ka trauksme, depresija, stress, pa?cienas problemas, starppersonu konflikti, ka ari maci?anas grutibas.

Garigas veselibas aprupei ir iz?kiro?a loma, sniedzot pusaudziem atbalstu un resursus, lai veiksmigi parvaretu ?is problemas un pilniba attistitu vinu potencialu.

Psihologiskas palidzibas veidi pusaudziem

Individualas konsultacijas. Individualas sesijas ar psihologu lauj pusaudziem sazinaties dro?a un atbalsto?a vide. Psihologs palidz pusaudziem tikt gala ar savam emocijam, apzinaties savas domas un jutas un apgut efektivas stresa un trauksmes parvaldi?anas strategijas.

Grupu terapijas. Piedali?anas grupu sesijas lauj pusaudziem justies ka dalai no kopienas, kur vini var dalities sava pieredze un uzzinat, ka vinu problemas nav unikalas. Grupu terapija veicina socialas prasmes un pa?apzinu.

Gimenes terapija. Gimenes attiecibam ir svariga loma pusaudzu dzive. Gimenes terapija lauj visiem gimenes locekliem sazinaties un risinat konfliktus konstruktiva vide. Tas palidz radit atbalsto?u vidi pusaudzim un veicina labaku izpratni par vinu vajadzibam.

Psihologiskas palidzibas priek?rocibas pusaudziem

Uzlabota gariga labsajuta. Psihologiska palidziba palidz pusaudziem izstradat efektivus dzives izaicinajumu parvare?anas mehanismus, kas palidz uzlabot vinu emocionalo stavokli un visparejo labsajutu.

Paaugstinats pa?vertejums un parlieciba. Psihologa atbalsts lauj pusaudziem tikt gala ar kompleksiem un palielinat pa?apzinu, kas ietekme vinu uzvedibu un attiecibas ar citiem.

Veiksmiga maci?anas grutibu parvare?ana. Psihologiska palidziba var palidzet pusaudziem izstradat efektivas studiju un koncentre?anas strategijas, kas palidz uzlabot vinu akademisko sniegumu un akademisko izaugsmi.

Veseligu starppersonu attiecibu uzture?ana. Pusaudzi, kuri sanem psihologisko palidzibu, biezi vien labak spej izprast savas jutas un var vieglak sazinaties ar citiem, kas veicina kvalitativu starppersonu savienojumu veido?anos.

Secinajums

Garigas veselibas aprupei ir svariga loma pusaudzu garigas veselibas un labklajibas atbalsti?ana. Dazadas psihologiskas palidzibas metodes, piemeram, individualas konsultacijas, grupu terapija un gimenes sesijas, nodro?ina harmonisku pusaudza attistibu un palidz vinam veiksmigi parvaret dzives grutibas. Centieni sniegt psihologisko palidzibu un atbalstu ir svarigi, lai raditu specigas un veseligas paaudzes.

Bernu psihologiem

Berna komunikacija

Komunikacija ir divu vai vairaku cilveku mijiedarbiba, kuras merkis ir koordinet un apvienot vinu centienus, lai izveidotu attiecibas un sasniegtu kopigu rezultatu, kas ir viens no svarigakajiem faktoriem berna garigaja un socialaja attistiba. Cilveku personibas veidojas un darbojas tikai attiecibas ar apkartejiem cilvekiem. Pec L. S. Vigotska domam, visas cilveka augstakas garigas funkcijas sakotneji veidojas ka arejas, t.i., tas, kuru realizacija piedalas ne viens, bet vismaz divi priek?meti. Tikai pakapeniski, izmantojot apropriaciju, tas klust iek?ejas. Vygotsky uzskatu attistiba noveda pie ta, ka krievu psihologi (A. V. Zaporozecs, D. B. Elkonini uc) radija berna attistibas koncepciju, kuras ietvaros berna attistiba tiek saprasta ka sociali vesturiskas pieredzes piesavina?anas process mijiedarbibas procesa ar tas nesejiem, pieaugu?ajiem. Arzemju psihologija ir dazadi komunikacijas jedzieni. Dazi to interprete galvenokart ka "komunikaciju" – informacijas apmainu starp cilvekiem. Citi ka "sociala uztvere", cilveka uztvere un izpratne par cilveku. Vel citiem komunikacijas vado?a sastavdala ir "mijiedarbiba". Krievu psihologija tiek atzita katra no ?iem faktoriem fundamentala nozime, bet jebkur? no tiem nav absolutizets; Komunikacija tiek uzskatita par visu ?o komponentu kopumu ka ipa?u darbibas veidu. Vairuma gadijumu mijiedarbiba starp bernu un pieaugu?o ir tikai dala no vinu pla?akas mijiedarbibas. Komunikacijas motivu attistiba notiek cie?a saistiba ar berna pamatvajadzibam: nepiecie?amibu pec jauniem iespaidiem, aktivas aktivitates, atzi?anas un atbalsta. Pamatojoties uz to, ir tris galvenas komunikacijas motivu kategorijas: kognitivie, biznesa un personigie. Kognitiviem un biznesa motiviem ir kalpo?anas loma, un tie ir starpnieki attalaku, ierobezotu motivu sasnieg?ana; Personigie motivi rada vinu galigo apmierinatibu ar komunikacijas darbibu. Dazadu komunikacijas aspektu attistibas linijas rada vairakus posmus vai limenus, kas dabiski seko viens otram, katra no tiem komunikacijas darbiba paradas neatnemama, kvalitativi savdabiga forma. M. I. Lisina identificeja cetras komunikacijas formas, kas aizvieto viena otru pirmajos 7 berna dzives gados. Situacijas un personiskajai komunikacijai starp bernu un pieaugu?o (pirmie se?i dzives mene?i) attistita forma ir ta saucama kompleksa forma – sarezgita uzvediba, kas ietver koncentre?anos, ieskati?anos otra cilveka seja, smaidi?anu, vokalizaciju un motoro animaciju. Sazina starp zidaini un pieaugu?o notiek patstavigi, bez jebkadam citam aktivitatem, un ta ir ?i vecuma berna vado?a darbiba. Komunikacijas nolukos berniem jaiemacas uztvert pieaugu?o stimulus, un tas stimule uztveres darbibu veido?anos. ?is iegades, kas iegutas komunikacijas joma, pec tam tiek izmantotas, lai iepazitos ar objektivo pasauli, kas noved pie kognitivo procesu vispareja progresa. Situacijas un biznesa komunikacijas forma (6 mene?i – 2 gadi) notiek uz berna un pieaugu?a praktiskas mijiedarbibas fona. Papildus uzmanibai un labajai gribai mazs berns sak izjust nepiecie?amibu pec pieaugu?a sadarbibas. Pedejais nenozime tikai palidzibu; Berniem ir nepiecie?ama pieaugu?a lidzdaliba, vienlaicigas praktiskas aktivitates blakus. Komunikacijas biznesa motivi klust par vado?ajiem. Galvenie sazinas lidzekli ir uz darbibu orientetas darbibas. Vissvarigakais mazu bernu ieguvums ir izpratne par apkartejo cilveku runu un aktivas runas apgu?ana. Runas izcelsme ir cie?i saistita ar komunikacijas darbibu: ta ka tas ir vispilnigakais sazinas lidzeklis, tas paradas komunikacijas nolukos un tas konteksta. Runas apgu?ana lauj berniem parvaret situacijas komunikacijas ierobezojumus un pariet no tiri praktiskas sadarbibas ar pieaugu?o uz augstaku komunikativas darbibas formu. Ne-situacijas-kognitiva komunikacija (3-5 gadi) izver?as uz bernu kognitivas darbibas fona, kuras merkis ir izveidot manu attiecibas fiziskaja pasaule. Papla?inoties savam spejam, berni cen?as panakt sava veida teoretisku sadarbibu ar pieaugu?ajiem, kas sastav no kopigas diskusijas par notikumiem, paradibam un attiecibam objektivaja pasaule. ?i sazinas forma ir vistipiskaka jaunakiem un videjiem pirmsskolas vecuma berniem. Daudziem berniem tas joprojam ir augstakais sasniegums lidz pirmsskolas bernibas beigam. Ne-situacijas-personiska komunikacijas forma starp berniem un pieaugu?ajiem (6-7 gadi) ir augstaka bernu komunikativas aktivitates forma pirmsskolas berniba. At?kiriba no iepriek?ejas, tas kalpo socialas, nevis objektivas pasaules, cilveku pasaules, nevis lietu izzinas merkim. Tas veidojas, pamatojoties uz personigiem motiviem, kas mudina bernus mijiedarboties, un nemot vera dazadas aktivitates: speli, darbu, kognitivo. Bet tagad komunikacijai ir neatkariga nozime bernam, un ta nav vina sadarbibas ar pieaugu?o aspekts. Vecakais partneris kalpo ka zina?anu avots par socialajam paradibam un taja pa?a laika klust par izzinas objektu ka sabiedribas locekli, ka ipa?u personibu. Pateicoties bernu panakumiem ne-situacijas-personiskas komunikacijas ietvaros, dazi sasniedz gatavibas stavokli skolai, kuras svariga dala ir berna speja uztvert pieaugu?o ka skolotaju un ienemt studenta poziciju attieciba pret vinu. Kad berns ienak skola, pieaugu?a loma daudz nemainas, bet skolotajs klust autoritativaks par vecakiem. Pakapeniski, saistiba ar pievieno?anos vienaudzu grupai, komunikacija ar draugiem berniem klust arvien svarigaka. Lidz pamatskolas vecuma beigam velme pec vienaudzu apstiprinajuma biezi vien ir pat izteiktaka neka velme pec pieaugu?o apstiprinajuma. ?is jaunais apstaklis rada butiskas izmainas jaunaka skolena attistibas socialaja situacija un sagatavo pareju uz jaunu vecuma attistibas posmu – pusaudza vecumu. Viena no svarigakajam iezimem, kas raksturo attistibas socialo situaciju vidusskolas vecuma, ir pietiekami veidotas vienaudzu grupas klatbutne, kura berni cen?as atrast un ienemt savu vietu. Pusaudziem raksturiga velme pec neatkaribas (ta saukta personiga autonomija) izpauzas galvenokart pretestiba pret pieaugu?o ietekmi ar pieaugo?u atkaribu no vienaudzu ietekmes. Ja ?i ietekme ir negativa, pastav risks izkroplot pusaudza personigo attistibu, nosakot antisocialas uzvedibas formas. Pusaudza gados nepiecie?amiba pec komunikacijas klust dzilaka satura. Garigas un intelektualas komunikacijas lauki papla?inas. Komunikacijas stils, kas attistijies attiecibas ar pieaugu?ajiem un vienaudziem, ka ari komunikativas prasmes, kas veidoju?as izglitibas procesa, liela mera nosaka cilveka socialpsihologiskas ipa?ibas pieaugu?a vecuma.

Gruti berni

Gruti berni ir pla?s visparinats jedziens, ko izmanto zinatniskaja un galvenokart popularzinatniskaja literatura, ka ari pedagogiskaja zurnalistika, lai apzimetu pla?u bernu kategoriju, kas demonstre skaidru novirzi personibas attistiba. Parasti berns tiek pie?kirts ?ai kategorijai, pamatojoties uz vina vai vinas individualo psihologisko ipa?ibu arejam izpausmem, kas kalpo ka ?kerslis normalai izglitibas procesa norisei. Berna rakstura un uzvedibas traucejumu celoni ir loti dazadi. Tapec berni, kuri ieverojami at?kiras pec savam individualajam ipa?ibam, biezi tiek saukti par sarezgitiem. Berna verte?ana par grutu galvenokart atspogulo vecaku un skolotaju viedokli par vinu, nevis vina specifiskas psihofiziologiskas ipa?ibas. Musdienu literatura sarezgitus bernus parasti sauc par tiem, kuru uzvediba krasi at?kiras no visparpienemtajam normam un nover? pilnigu audzina?anu. ?i iemesla del tiek izmantots ari sinonims "gruti izglitojami berni", jo vini vismazak tiecas ieverot pedagogiskos priek?rakstus un izrada arkarteju nejutigumu pret tradicionalajam pedagogiskajam ietekmem. Viens no galvenajiem grutibu celoniem izglitibas procesa ir garigas slimibas un ta sauktas robezvalstis. Berns, kas cie?, piemeram, no psihopatijas vai agrinas bernibas autisma, noteikti izcelas no normali attisto?os vienaudzu masas, un vina audzina?ana ir ieverojami sarezgita. Tomer ta klasifice?ana par sarezgitu nav pilnigi pamatota, jo tas novirzes galvenokart ir paklautas mediciniskai korekcijai. Ja berna uzvediba liek vinam aizdomas, ka vinam vai vinai ir neiropsihiskas novirzes, ir jakonsultejas ar neiropsihiatru, neiropatologu vai bernu psihiatru, kur? veic kvalificetu diagnozi un nosaka atbilsto?u arste?anu (ja ta nav, jebkuri pedagogiskas korekcijas pasakumi var but neefektivi). Dazos gadijumos ieteicama individuala apmaciba. Dazus uzvedibas traucejumus var izraisit iedzimtas vai iegutas psihofiziologiskas anomalijas, kas nav saistitas ar garigam slimibam. Ta ir ta saukta agrina infantila nervozitate, ta saukta augla alkohola sindroma izpausmes (kas rodas alkohola intoksikacijas rezultata pirmsdzemdibu attistibas stadija). Viegli psihofiziski traucejumi ietver ari minimalu smadzenu disfunkciju, kas rodas dazadu kaitigu faktoru ietekmes rezultata agrina attistibas stadija. Visbiezak sastopamas ?i traucejuma sekas ir ta sauktais hiperkinetiskais sindroms, kas ierosmes un inhibicijas procesu nelidzsvarotibas del nervu sistema izpauzas ka parmeriga aktivitate, impulsivitate un nespeja brivpratigi regulet uzvedibu. Berniem, kas cie? no ?adam novirzem, ir nepiecie?ama individuala pieeja audzina?anai, nemot vera vinu psihofiziskas attistibas ipatnibas. Vairuma gadijumu ir iespejams labot savu uzvedibu ar nosacijumu, ka tiek apvienoti individuali izveleti pedagogiskas ietekmes pasakumi un terapeitiskie un korektivie pasakumi. Vairuma gadijumu sarezgitu bernu mediciniska parbaude nosaka normalu vinu psihofiziskas attistibas limeni. Acimredzot novirzes vinu uzvediba ir saistitas ar arejiem, socialiem un pedagogiskiem faktoriem. Visbiezakais islaicigo novirzu iemesls ir tas, ka vecaki un skolotaji nepietiekami nem vera berna attistibas vecuma ipatnibas. Krievu bernu psihologija ir konstatets, ka individuala attistiba tiek veikta ta saukto stabilo un kritisko vecumu mainas veida. Pedeja ietvaros berns pariet uz kvalitativi jaunu attistibas posmu, iepriek? veidotu garigo audzeju realizaciju. Taja pa?a laika pieaugu?ie ne vienmer godigi noverte berna paaugstinatas spejas un vajadzibas un turpina istenot noteiktos, bet nepietiekamakos pedagogiskas ietekmes pasakumus. ?ada situacija kritiskais vecums parver?as par patiesi krizes posmu, kas ir pilns ar traucejumiem berna uzvediba. ?aja aspekta tris gadu krize ir ipa?i nozimiga, kad veidojas berna pa?apzina, kas prasa at?kirigu attieksmi pret vinu, ka ari pusaudza vecuma krizi, kura berns medz parvertet savas paaugstinatas spejas, un vecakie, gluzi preteji, turpina iztureties pret vinu ka pret bernu. Daudzi petijumi ir paradiju?i, ka ar atbilsto?u pieeju jaunattistibas personibai kritiskais vecums var turpinaties bez konfliktiem. Tapec "gruta vecuma" definicija ir diezgan patvaliga; Nemot vera attistibas vecuma ipatnibas, ir iespejams izvairities no daudzam grutibam, kas raksturigas ne tik daudz noteiktam vecuma posmam, bet gan individualai attistibas situacijai. Vairakos gadijumos izglitibas procesa parkapumus izraisa hroniski neatbilsto?i pedagogiskas ietekmes apstakli uz bernu. Nelabveligs moralais un psihologiskais klimats gimene biezi ir pamats, uz kura rodas novirzes personibas attistiba. Nepietiekamas vai, gluzi preteji, parmerigas prasibas bernam rada vina nevele?anos un nespeju uztvert pedagogiskas ietekmes. Ipa?i negativu lomu spele vecaku prasibu vienotibas trukums, kura berns nonak "izglitibas vakuuma", nespejot un neveloties apmierinat pretrunigas vai pat savstarpeji izsledzo?as prasibas. Izglitiba, kuras pamata ir moralize?ana un sodi?ana, parasti nerada ilgtermina pozitivu efektu: pieradis paklausit tikai no bailem, berns viegli izdara jebkadus parkapumus, tiklidz bailes vajinas. Tapec vecaku un skolotaju sudzibas par bernu uzvedibu ir jaapsver visaptvero?i, nemot vera visas iespejamas kludas audzina?ana. ?aja zina loti noderigas var but gimenes konsultacijas un skolas psihologiskie pakalpojumi, ja berna uzvediba tiek analizeta konteksta ar vina vai vinas attistibas apstaklu kopumu. Biezi vien dazi gimenes iek?ejo attiecibu psihoterapeitiskas korekcijas pasakumi palidz atrisinat sarezgita berna problemu. Skolas sniegumam ir svariga loma berna uzvediba un vina personibas veido?ana. Hroniska maci?anas kave?anas, kas radusies dazadu iemeslu del, var radit studentam nepatiku pret izglitojo?am aktivitatem un velmi sevi apliecinat citos veidos. Nav nekas neparasts, ka nesekmigs students iebilst pret sevi klasei un skolotajam, demonstre izaicino?u un nepietiekamu uzvedibu. Pedagogiska takta parkap?ana, sodu launpratiga izmanto?ana un negativi vertejumi tikai saasina radu?os opoziciju. Skolotaja uzdevums ir izprast akademiskas neveiksmes celonus un meginat tos noverst, izmantojot individualu pieeju studentam. Dazos gadijumos pat nelieli akademiskie panakumi izraisa pozitivas izmainas berna uzvediba.

Pa?kontroles izveido?ana

Pa?kontrole ir cilveka apzinata savu stavoklu, impulsu un darbibu regule?ana, pamatojoties uz to salidzinajumu ar noteiktam subjektivam normam un idejam. Pa?kontroles attistiba ir viens no galvenajiem socializacijas mehanismiem; Tas ir saistits ar sabiedribas izstradato uzvedibas normu asimilaciju un pienem?anu no personas, ?o merka (kas pastav neatkarigi no personas) normu parveido?anu par iek?ejiem, raksturigiem pa?regulacijas mehanismiem. Pa?kontroles ra?anos un attistibu nosaka sabiedribas prasibas attieciba uz cilveka uzvedibu. Tadejadi pa?kontrole ir sociali pastarpinata paradiba, kas raksturiga tikai cilvekam ka socialai butnei. Pa?kontroles rezultata tiek apzinati izveletas pielaujamas un pienemamakas reakcijas formas uz apkartejas realitates apstakliem. Jo ipa?i tiek atsijati tie spriedumi un darbibas, kas neatbilst realitatei. Tadejadi svarigs pa?kontroles aspekts ir sevis ierobezo?ana, speja atteikties no neproduktivam un sociali noraiditam reakcijam. ?i speja sakotneji nav raksturiga personai, bet pakapeniski veidojas, attistoties personibai. Berns piedzimst ka biologiska butne, kurai nav raksturigas socialas uzvedibas regule?anas formas. Sakotneji zidaina darbibas virzo?ais mehanisms ir tikai vina pa?a elementarie impulsi un vajadzibas. Vinu apmierinatiba ir pilniba pieaugu?o rokas, un berns spej izteikt savus impulsus tikai vienkar?ako reakciju veida (rauda?ana, klieg?ana, motora aktivitate). Berna attistiba ir pakapeniska vina asimilacija ar lietderigam praktiskam darbibam, ar kuru palidzibu vin? iegust iespeju patstavigi apmierinat savas individualas vajadzibas. ?is process tiek veikts, sazinoties ar pieaugu?o, vina tie?a uzraudziba. Kooperativas aktivitates galvena loma sakotneji ir pieaugu?ajam; Ta vada un regule berna ricibu, demonstre apgustamos uzvedibas modelus, ka ari noverte un kontrole. Tada veida kontroles mehanismi sakuma ir areji bernam, pastav neatkarigi no vina; Vinu parvadatajs ir pieaugu?ais. Vecaki un pedagogi ne tikai piedava bernam noteiktus uzvedibas veidus, bet ari demonstre sekas, uz kuram noved ?i vai ?i darbiba. Atkartotu atkartojumu rezultata berns apgust cilveka darbibas celonu un seku raksturu un pakapeniski iegust speju paredzet ?i vai ?i sola rezultatus. Laika gaita ?is paredzamais rezultats klust par neatkarigu un pietiekamu darbibas regulatoru. Berns spej izvairities no noteiktas darbibas, kas rada nevelamas sekas tikai tapec, ka vin? garigi (iek?eji) iedomajas ?is sekas un nevelas, lai tas notiktu. ?is spejas apgu?ana ir saistita ar noteiktas iek?ejas pretrunas atrisina?anu. No vienas puses, berna impulsivie impulsivie impulsi liek vinam veikt noteiktus pasakumus; No otras puses, jau ir pieredze, ka ?adus impulsus kavet ar arejam ietekmem (noraidijums, sods utt.). ?adas pretrunas iznakums var at?kirties. Ja bernam ir pietiekama iespeja apmierinat savas pamatvajadzibas, un arejie regulatori vinu neiegremde atnem?anas situacija, tad vin? izradas diezgan uznemigs pret sapratigiem ierobezojumiem un pakapeniski pielidzina tos ka savus, raksturigos uzvedibas regulatorus. Bet parmerigu ierobezojumu apstaklos, kad tiek bloketas berna emocionalas, kognitivas un citas vajadzibas, sapigi tiek piedzivota pretruna starp pa?a impulsu un arejo ierobezojumu. Pieaugu?a zina ir ari tas, ka no arejiem ierobezojumiem izrieto?ai sevis ierobezo?anai nevajadzetu but tikai negativam aspektam bernam, bet ta ir javeicina un jaapstiprina. Pa?kontroles attistiba notiek, kad berns saprot, ka optimala risinajuma izvele nav merka noraidi?ana, bet gan veids, ka to sasniegt ar pienemamiem lidzekliem. Parmerigas un parak ierobezojo?as audzina?anas vide, kas raksturo autoritaru audzina?anu, arejas prasibas tiek uztvertas ka naidigas un sve?as; Tas netiek piesavinatas ka savas, iek?ejas normas. Taja pa?a laika pa?kontroles spejas veido?anas ir sarezgita; Berns ne tikai nespej asimilet socialas normas, bet, demonstrejot, ka vin? seko tam, baidoties no soda, cen?as tas apiet, kad vien iespejams. Tapec pilnigas arejas kontroles situacija noved pie negativa rezultata: berns neattista speju veikt neatkarigu moralo novertejumu. Vel viens nevelams vecaku strategijas variants ir ta sauktais visatlautibas stils, kad vecakie nepietiekami regule berna motivus. ?ajos apstaklos bernam vienkar?i nav iespejas apgut pa?regulacijas un sevis ierobezo?anas mehanismus. Optimala izglitibas strategija sastav no pakapeniskas pieaugu?a un berna kontroles un noverte?anas funkciju atdali?anas. Agrinas attistibas stadijas berns nav spejigs pa?kontrolet un vinam ir nepiecie?ama areja vina uzvedibas regule?ana. ?aja gadijuma pieaugu?a loma ir vado?a. Pakapeniski berns iegust speju rikoties un spriest patstavigi. Pieaugu?a uzdevums ir nodot tiesibas un atbildibu par savas uzvedibas regule?anu bernam proporcionali ?is spejas veido?anas atrumam. Katra vecuma posma mainas arejas un iek?ejas regule?anas attieciba, lidz cilveks sasniedz speju pilniba patstavigi novertet un vadit savu uzvedibu. ?is spejas sasnieg?ana daleji iezime psihologiska un sociala brieduma sakumu.

Psihologs bernudarza

Stradajot par psihologu pirmsskolas iestade, es sava darba saskaros ar daudzam grutibam. Tas attiecas uz jautajumiem par psihologa pienem?anu pedagogu vidu. Es vel nerunaju par vecakiem, tas ir cits jautajums. Lielakajai dalai no viniem galvenais ir tas, ka berna fiziskas vajadzibas ir apmierinatas, daudzi pat neinteresejas par to, ko vinu berns ir darijis dienas laika, nekad neskatas uz vina zimejumiem, amatniecibu utt. Turklat vinus neinterese berna gariga dzive. Ar ko vin? draudzejas, vai vina komanda vinu pienem, vai vinam ir erti darza vai ne. Pariesim pie pedagogiem. Viniem psihologs ir kaut kas jauns. Un, ja tas ir jauns, tas nozime, ka pret to jaizturas piesardzigi un piesardzigi. Ja psihologs atrodas grupa un vero bernus ilgak par 10 minutem, tas ir ka kaujas sauciens skolotajam "vini parbauda savu darbu", vin? sak nervozet un kairinat. Protams, ne visi uzvedas ?ada veida. Kads satiekas ar psihologu puscela, palidz identificet apdavinatus vai deviantus bernus, sniedz noderigu informaciju par bernu, vina gimeni un uzvedibu. Psihologam ne vienmer ir iespejams noverot dazus smalkus mirklus, jo pedagogs ir vairak kopa ar berniem un redz vinus dazadas situacijas. Mes visi esam individuali un unikali. Katrs uz psihologisko servisu reage at?kirigi. Dazi atzinigi verte, dazi nepiekrit. Saku to visu rakstit, jo mani interese, kada ir situacija citos bernudarzos un skolas. Dalisimies sava pieredze. Ja kadu interese ?is problemas, rakstiet viesu gramatai. Sazinasimies!

Pirmsskolas vecuma bernu sensora attistiba

Musdienu pieejas ietvaros uztveres ka ipa?as aktivitates izpratnei B. G. Ananyev, Z. M. Boguslavskaya, L. A. Venger, T. O. Ginevskaya, T. E. Endovitskaya, A. V. Zaporozhets, V. P. Zinchenko, A. R. Luria, M. I. Lisina, Y. Z. Neverovich, A. G. Ruzskaya, E. F. Rybalko un citi atklaja uztveres attistibas likumsakaribas ontogeneze. Ir konstatets, ka uztveres attistiba notiek, veidojot uztveres darbibas, kas ir cilveka uztveres procesa strukturvienibas (Zaporozecs A. V., 1941). Uztveres darbiba nodro?ina dazu jutekliski dotas situacijas ipa?ibu apzinatu izolaciju un manu informacijas parveido?anu, ka rezultata tiek radits attels, kas ir piemerots objektivajai pasaulei un atbilst darbibas uzdevumiem. Uztveres darbiba ir cie?i saistita ar praktisko darbibu. ?is savienojums izpauzas to izverstaja areja motora rakstura – rokas kustibas, kas jut objektu, balsenes kustibas, kas rada dzirdamu skanu, un acu kustibas, kas izseko redzamo konturu. Veicot ?is darbibas, juteklu organu kustibas tiek "pielidzinatas" uztverta objekta iezimem (A. N. Leontievs). Tas noved pie ?i objekta "cast" vai "kopijas" uznem?anas, sava veida modela izveides, nepartraukti salidzinot uztveri ar originalu, attela parbaudi un korekciju (Y. B. Gippenreiter). Uztveres darbibu attistibu papildina ieverojams motora komponentu samazinajums, ka rezultata uztveres process areji izpauzas ka vienreizejs "ricibas brivibas" akts. Uztveres attistiba uztveres darbibas ir darbibas, kas saistitas ar objektu parbaudi un salidzina?anu ar sociali attistitiem pasakumiem – manu standartiem. Dazas sistemas, kas identificetas visa cilveces vesture, regulari veidotas formu, izmeru, krasu uc rindas, kas ir sanemu?as noteiktu verbalo apzimejumu, darbojas ka standarti. Ontogenetiskaja attistiba ir objekta parbaudes meistariba, orientacijas metodes, noteiktu ipa?ibu identifice?ana (mekle?anas, klausi?anas un sajutas veidi), ka ari manu standartu sistemu asimilacija, ar kuru palidzibu individs asimile socialo manu pieredzi (A. V. Zaporozecs). Pec tam arejas darbibas ar arejiem objektiem tiek samazinatas, automatizetas un internalizetas. Taja pa?a laika arejas darbibas nonak garigaja plana, bet standarti – atminas satura. Orientacija klust par operaciju holistiskas darbibas struktura. Ta rezultata orientacija tiek parveidota par vienu no psihiskajiem procesiem: ja tie ir versti uz arejo objektu iezimem, uztveri un, ja uz eso?ajiem savienojumiem starp objektiem, uz doma?anu. ?aja posma vini var atdalities no pa?reizejam darbibam, iegustot relativu neatkaribu un savu attistibas logiku, un jo ipa?i paredzet praktiskas darbibas, nodro?inot to regulejumu. No iepriek? aprakstitas uztveres attistibas gaitas klust skaidrs, ka nepiecie?amais nosacijums berna garigajai attistibai ir vina organisma un nervu sistemas nobrie?ana. Uztveres attistibai ipa?i svariga ir analizatoru (galvenokart redzes un dzirdes) nobrie?ana. Tomer ?ie organiskie apstakli rada tikai iespejas, priek?noteikumus uztveres attistibai. Vietejo un arvalstu zinatnieku petijumi liecina, ka jaundzimu?ajiem ir refleksu reakcijas, kas parada analizatoru gatavibu sanemt arejas ietekmes. Vizuala analizatora aktivitates petijums atklaja visparejas motora aktivitates izmainas, reagejot uz gaismas stimulu darbibu. Krievu un arvalstu psihologu un fiziologu (M. P. Denisova un K. L. Figurin, A. I. Bronstein un E. P. Petrova, N. I. Kasatkina un A. I. Levikova uc) darbi apraksta taustes jutibas palielina?anos, dzirdes analizes attistibu un zidainu vizualo uztveri. Tomer sensoras attistibas organiskie priek?noteikumi (analizatoru sistemu dabisko anatomisko un fiziologisko ipa?ibu veida) vel nav pa?pietiekami, lai berns sakotneji asimiletu cilveka pieredzi, kas ir pamats vina garigo ipa?ibu un speju veido?anai. Analizatoru darbiba ir japielago apkartejas pasaules ipatnibam. Berna manu-uztveres sferas adaptivo mehanismu attistiba pirmaja dzives gada ir diezgan labi izpetita. Ir identificeti cetri vecuma periodi, kas raksturo ?i vecuma bernu manu attistibu. Svarigakie pirma perioda ieguvumi (no dzim?anas lidz pirma mene?a beigam) ir: skatiena izseko?anas kustibas paradi?anas (dazas stundas pec dzim?anas); konvergences paradi?anas (2. vai 3. nedela); redzes koncentracija (3.-4. nedela); palielinot attalumu, no kura berns var sekot kustigam objektam; dzirdes koncentracija (2.-3. nedela, saskana ar N. L. Figurinu un M. P. Denisovu, 9. diena, saskana ar A. I. Bron?teinu un E. P. Petrovu). Otraja perioda (no viena lidz trim mene?iem), saskana ar V. M. Bekhtereva un N. M. ?celovanova petijumiem, vizuala reakcija sak spelet vado?o lomu. G. L. Rosengart-Pupko raksturo tre?o menesi ka galveno berna vizualas uztveres attistiba pirmaja dzives gada: stimuli, kas saistiti ar citam receptoru sistemam, piemeram, dzirdi un pieskarienu, izraisa vizualu reakciju tris mene?us vecam bernam (pagriezot galvu uz balss skanu un meklejot personu, kas runa; parvietojot skatienu uz rotallietu, kas nejau?i pieskaras rokai). ?aja vecuma, saskana ar petijumiem, ir iespejams attistit pirmos nestabilos kondicionetos refleksus dzirdes un vizualajiem stimuliem (L. I. Levikova, N. I. Kasatkin, M. O. Fontzetzer, Ts. P. Nemanova). Tre?o periodu (no trim lidz se?iem mene?iem) petnieki raksturo ka rokas aktivas attistibas periodu ka darbibas organu un izzinas organu (G. L. Rosengart-Pupko uc). Sakotneji ir roku palpatoriskas kustibas un pec tam rokas kustiba uz objekta. Lidz sesta mene?a beigam ir butiskas izmainas attiecibas starp vizualo uztveri un roku kustibu. Vizuala uztvere izraisa rokas kustibas un regule kustibas attieciba pret virzienu un formu. Taja pa?a perioda (no ceturta mene?a) klust iespejams iegut stabilu gaismas (N. I. Kasatkin) un skanas (N. P. Nechaeva, A. M. Levikova uc) stimulu diferenciaciju. Ceturta perioda (no se?iem lidz divpadsmit mene?iem) galvenais audzejs ir kustibu saistiba noteikta seciba uztvero?a organa kontrole un motoru sistemu veido?anas. Ir iesniegta parauga reproduce?ana, arejas ietekmes modele?ana. Petijumi ir paradiju?i iespeju attistit stabilas diferenciacijas ?i vecuma berniem: smalka skanu diferenciacija ar piki se?u lidz septinu mene?u vecuma (N. P. Nechaeva); spektra galveno krasu diferenciacija astotaja menesi (M. P. Denisova, N. L. Figurin); vizuala dziluma diskriminacija, sakot no se?arpus mene?iem (J. Gibsons). Tadejadi pirmo dzives mene?u vispareja nozime berna manu attistiba galvenokart ir analizatoru sagatavo?ana arejas pasaules objektivai uztverei, vinu darba pielago?anai arejo ietekmju ipatnibam. Bernu petijumi otraja un tre?aja dzives gada liecina, ka sensoro funkciju attistibu ?aja vecuma nosaka objekta aktivitate (Sh. A. Abdullaeva, S. L. Novoselova, N. M. Shchelovanov uc). Taja pa?a laika objekta arejas ipa?ibas vairs nenosaka darbibu, tas, no vienas puses, lauj atpazit objektu, un, no otras puses, tas ir janem vera, veicot objektivo darbibu. Psihologisko un pedagogisko petijumu rezultata ir konstatets, ka bernu manu attistibas galvena linija otraja un tre?aja dzives gada ir uztveres veido?anas par attiecibam starp objektiem pec to arejam ipa?ibam praktiskas darbibas apguves gaita.

Objektu darbiba un rotalas pirmsskolas vecuma

Saistiba ar objekta darbibas meistaribu mainas berna orientacijas raksturs vinam jaunas situacijas, tiekoties ar jauniem objektiem. Ja manipulacijas laika berns, sanemis nepazistamu objektu, rikojas ar to visos vinam zinamajos veidos, tad velak vina orientacija ir versta uz to, lai noskaidrotu, ko ?is objekts kalpo, ka to var izmantot. Orientacija, piemeram, "kas tas ir?" tiek aizstata ar orientaciju, piemeram, "ko mes varam darit lietas laba?" No darbibam, ko berns iegust agra berniba, korelativas un instrumentalas darbibas ir ipa?i nozimigas vina garigajai attistibai. Korelativas darbibas ir tas, kuru merkis ir panakt, lai divi vai vairaki objekti (vai to dalas) nonaktu noteiktas telpiskas attiecibas. Tas ir, piemeram, piramidu loci?ana no gredzeniem, izmantojot visu veidu saliekamas rotallietas, aizverot kastes ar vakiem. Lidz agras bernibas beigam (tre?aja dzives gada) sak veidoties jauni darbibas veidi, kas sasniedz attistitas formas arpus ?i vecuma un sak noteikt garigo attistibu. Tas ir rotalas un produktivas darbibas (zime?ana, modele?ana, projekte?ana). Pirmsskolas bernibas perioda rotalas klust par vado?o darbibas veidu, bet ne tapec, ka berns parasti lielako dalu laika pavada izklaidejo?as speles, bet gan tapec, ka rotalas izraisa kvalitativas izmainas berna psihe. Speles faktiska darbiba notiks, kad berns ar vienu darbibu domas citu, bet otru – ar vienu objektu. Speles darbibai ir pazistams (simbolisks) raksturs. Tie?i rotalas visspilgtak atklajas berna apzinas formulejo?a zimju funkcija. Tas izpausmei spele ir savas ipatnibas: objektu speles aizstajejiem var but daudz mazaka lidziba ar pa?iem objektiem neka, piemeram, zimejumam ar atteloto realitati. Tomer speles surogatiem butu jalauj pret viniem iztureties ta, it ka tie butu aizstati priek?meti. Tapec, pie?kirot savu vardu izveletajam aizstajejobjektam un pie?kirot tam noteiktas ipa?ibas, berns nem vera ari dazas pa?a aizstajejobjekta iezimes. Izveloties aizvietojo?us objektus, pirmsskolas vecuma berns izriet no objektu realajam attiecibam. Vin? viegli piekrit, ka puse speles bus rotalu lacitis, viss macs bus mates lacis, un kaste bus gulta lacim. Bet vin? nekad nepienems ?adu iespeju, kur rotalu lacitis ir kaste, un gulta ir spele. Rotalu aktivitates pirmsskolas vecuma berns ne tikai aizvieto priek?metus, bet ari uznemas noteiktu lomu un sak rikoties saskana ar ?o lomu. Berns var uznemties zirga vai briesmiga dzivnieka lomu, bet visbiezak vin? attelo pieaugu?os – mati, skolotaju, vaditaju, pilotu. Spele berns pirmo reizi atklaj attiecibas, kas attistas starp cilvekiem darba procesa, vinu tiesibas un pienakumus. Lomu speles berni atspogulo apkartejas realitates daudzveidibu. Vini atveido ainas no gimenes dzives, no darba un attiecibam starp pieaugu?ajiem. Bernu speles atspogulota realitate klust par lomu speles sizetu Dazadu vecuma grupu berni, spelejot speli ar vienu un to pa?u sizetu, ienes taja at?kirigu saturu. Piemeram, jaunaki pirmsskolas vecuma berni atkartoti atkarto tas pa?as darbibas ar tiem pa?iem objektiem, atveidojot pieaugu?o realas darbibas. Speles sizetu, ka ari speles lomu visbiezak neplano pirmsskolas vecuma berns, bet tas rodas atkariba no ta, kads priek?mets nonak vina rokas. Rotalu aktivitates veidojas noteiktas bernu komunikacijas formas. Rotalas prasa, lai berns butu proaktivs, sabiedrisks un spetu saskanot savu ricibu ar vienaudzu grupas darbibam, lai izveidotu un uzturetu komunikaciju. Attistoties rotalu prasmem un rotalu ideju sarezgitibai, berni sak iesaistities ilgaka mijiedarbiba. Pati spele to prasa un veicina. Kopigas rotalas berni apgust sazinas valodu, savstarpeju sapratni un savstarpeju palidzibu, macas saskanot savu ricibu ar citu ricibu. Rotalu darbiba ietekme psihisko procesu brivpratibas veido?anos. Tatad rotalas berni sak attistit brivpratigu uzmanibu un brivpratigu atminu. Lomu speles ir iz?kiro?as izteles attistibai. Rotalas berns iemacas aizstat vienu objektu ar citu, uznemties dazadas lomas. Sagustot bernu un piespiezot vinu ieverot noteikumus, kas atbilst vina uznemtajai lomai, spele veicina jutu attistibu un gribas uzvedibas regule?anu. Dazados pirmsskolas bernibas posmos berna produktivas darbibas, piemeram, zime?ana un projekte?ana, ir cie?i saistitas ar rotalam. Interese par zime?anu un buvniecibu sakotneji rodas ka spele, kuras merkis ir izveidot zimejumu, strukturu saskana ar speles ideju. Tikai videja un aug?eja pirmsskolas vecuma interese tiek parnesta uz darbibas rezultatu (piemeram, zimejumu), un ta tiek atbrivota no speles ietekmes. Rotalas aktivitates ietvaros sak veidoties macibu aktivitate, kas velak klust par vado?o darbibu.

Pirmsskolas vecuma berna uztvere, uzmaniba un atmina

Uztvere. Vienlaikus ar sajutu attistibu berniem vecuma no 2 lidz 6 gadiem uztveres attistiba turpinas. ?aja perioda rotalu un konstruktivu darbibu ietekme berni attista sarezgitus vizualas analizes un sintezes veidus, tostarp speju garigi sadalit uztverto objektu redzes lauka, parbaudot katru no ?im dalam atsevi?ki un pec tam apvienojot tos viena veseluma. Berns pielauj lielu skaitu kludu, novertejot objektu telpiskas ipa?ibas. Pat lineara acs berniem ir daudz mazak attistita neka pieaugu?ajiem. Piemeram, uztverot linijas garumu, berna kludas pakape var but aptuveni piecas reizes lielaka neka pieaugu?ajam. Vel grutak berniem ir laika uztvere. Bernam ir loti gruti apgut tadus jedzienus ka "rit", "vakar", "agrak", "velak". Dazas grutibas rodas berniem, uztverot objektu attelus. Piemeram, aplukojot attelu un pastastot, kas uz ta ir uzzimets, pirmsskolas vecuma berni biezi kludas, atpazistot attelotos objektus, nosaucot tos nepareizi, jo vini joprojam noker tikai nejau?u vai nenozimigu lidzibu ar to, ko vini nem.

Berna uzmaniba pirmsskolas gadu sakuma atspogulo vina interesi par apkartejiem objektiem un ar tiem veiktajam darbibam. Berns ir koncentrets tikai lidz bridim, kad interese zud. Jauna objekta izskats nekavejoties liek pieverst uzmanibu tam. Tapec berni reti dara to pa?u ilgu laiku. Pirmsskolas vecuma, pateicoties bernu aktivita?u komplikacijai un vinu kustibai vispareja garigaja attistiba, uzmaniba iegust lielu uzmanibu fokuss un noturiba. Piemeram, ja jaunaki pirmsskolas vecuma berni var spelet to pa?u speli 30-50 minutes, tad lidz piecu vai se?u gadu vecumam speles ilgums palielinas lidz divam stundam. Bernu uzmanibas stabilitate palielinas ari, skatoties attelus, klausoties stastus un pasakas. Tadejadi attela skati?anas ilgums lidz pirmsskolas vecuma beigam palielinas apmeram divas reizes; Se?us gadus vecs berns ir labak informets par attelu neka jaunaks pirmsskolas vecuma berns un taja izcel interesantakus aspektus un detalas. Brivpratigas uzmanibas attistiba. Galvena uzmanibas maina pirmsskolas vecuma ir ta, ka berni pirmo reizi sak kontrolet savu uzmanibu, apzinati virzit to uz noteiktiem objektiem un paradibam un palikt uz tiem, izmantojot tam noteiktus lidzeklus. Sakot ar vecako pirmsskolas vecumu, berni var pieverst uzmanibu aktivitatem, kas viniem rada intelektuali nozimigu interesi (miklu speles, miklas, izglitojo?a veida uzdevumi). Uzmanibas stabilitate intelektualaja darbiba ieverojami palielinas lidz septinu gadu vecumam.