Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

Piemeram, autoritars, agresivs audzina?anas stils veicina kolektiva "launa" pieaugu?a cilveka tela veido?anos berniem.

Agresivu un nomaktu pieaugu?o reakciju nevajadzetu "izgazt" uz bernu, jo ?i bistama un nesodita izlades metode rada lielu kaitejumu bernu garigajai veselibai.

Pirmsskolas iestades bernu praktiska psihologa visparejas profesionalas strategijas konteksta pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts tiek organizets ka planota darbiba un darbiba pec administracijas un macibspeku pieprasijuma. ?i darbiba tiek veikta, izmantojot nodarbibu un spelu psihologisko analizi, pa?reizejo un kontroles psihodiagnostiku, psihoekspertizi un psihologiskas konsultacijas.

Nosleguma jaatzime, ka iesniegta "sarezgita", starpdisciplinara pieeja pirmsskolas vecuma bernu izglitibai un audzina?anai veicina bernu specialistu profesionalas problemas risina?anu – praktiskas psihologiskas un pedagogiskas sadarbibas problemu.

(Bernu praktiska psihologija / Redigejis profesors T. D. Martsinkovskaja).

Berna praktiska psihologa normativa dokumentacija

Svariga psihologa profesionalas darbibas sastavdala pirmsskolas iestade ir dazada veida dokumentacijas sagatavo?ana. Dokumentacija pavada katru praktiska psihologa darba jomu no izglitibas un konsultacijam, profilaktiskam lidz korekcijas un diagnostikas darbibam.

Dokumentacijas kopums (pakete) pirmsskolas iestades praktiskajam psihologam ir sadalits vairakos veidos: normativs, ipa?s un organizatorisks un metodisks.

Normativa dokumentacija ir dokumentacijas veids, tas ir, dokumentu kopums, kas nosaka psihologa profesionalas darbibas standartus un normas izglitibas sistema. Normativo dokumentu saraksts ietver:

ANO Konvencija par berna tiesibam.

Noteikumi par psihologisko dienestu izglitibas sistema.

Nolikums par praktisko psihologu.

Praktiska izglitibas psihologa kvalifikacijas raksturojums (specialista darba apraksts un standarts).

Noteikumi par izglitibas psihologa sertifikaciju ar attiecigo pielikumu.

?i dokumentacija ir psihologa profesionalas darbibas normativais regulejums, un ta tiek savlaicigi aizstata, atjauninot izglitibas sociali tiesiskas normas.

Registrejot specialistu, pamatojoties uz vieno?anos vai ligumu, psihologs un bernu iestades administracija atsevi?kos punktos nosaka funkcionalitates, laika grafika un algas jautajumus. ?aja gadijuma ligums ir ieklauts normativo dokumentu saraksta.

Ipa?a dokumentacija

Ipa?a dokumentacija ir ipa?s praktiska psihologa dokumentacijas veids, kas nodro?ina vina profesionalas darbibas materialos un procesualos aspektus. Ipa?a dokumentacija ietver: psihologiskos zinojumus; korekcijas kartes; diagnostisko izmeklejumu protokoli, korigejo?as nodarbibas, sarunas, intervijas u.c.; garigas attistibas kartes (vesture); psihologiskas ipa?ibas; izraksti no psihologiskajiem zinojumiem un attistibas kartem.

No iepriek? minetas dokumentacijas ir slegti tris veidi, proti: secinajumi, korekcijas kartes un protokoli. Parejie tris veidi ir brivi (atverti) piekluvei personam, kuras interesejas par informaciju. Turklat vinu galvenais merkis ir iepazities ar konkreta berna (noteiktas vecuma grupas) individualajam psihologiskajam ipa?ibam.

Izraksts tiek uzskatits par areju dokumentacijas formu un tiek izsniegts gan pec individu (vecaku, pedagogu, skolotaju) pieprasijuma, gan pec valsts iestazu (bernudarzu, skolu, kliniku, centru, specializeto iestazu) oficiala pieprasijuma.

Izraksta galvenais teksts ir psihologiska zinojuma dalas pielagota versija, kas atspogulo berna attistibas galvenos secinajumus, at?kirigas iezimes un problemas, ka ari visparigus un ipa?us ieteikumus. Jaatzime, ka oficiala pieprasijuma gadijuma ?im dokumentam jabut diviem parakstiem: personai, kas veica diagnostikas eksamenu, un izglitibas iestades administrativajai personai (bernudarza vaditajam, centra direktoram utt.). Ipa?a pieprasijuma gadijuma izraksta janorada psihologiskas parbaudes merkis un lidzekli, ka rezultata jaapstiprina vai jaatspeko pieprasijuma fakts. Attieciba uz izrakstiem no attistibas diagrammam dokumenta izpildes prasibas paliek nemainigas, ar vienigo at?kiribu, ka tas tiek veiktas tikai pec oficialiem pieprasijumiem un tiek sniegtas personam, kas ir kompetentas bernu (attistibas) psihologijas joma un ir juridiski atbildigas par ?iem dokumentiem (skolu, specializeto iestazu, rajonu un rajonu psihologisko biroju psihologi, saistitas kvalifikacijas specialisti).

Psihologiskas ipa?ibas atspogulo at?kirigu garigas attistibas aspektu un lauj sastadit berna vai visas vecuma grupas psihologisko portretu. Tas ir bez formas un neprasa administrativo personu apstiprinajumu. Mes runajam par berna attistibas individualajam ipa?ibam, t.i. vina kognitivas un personemocionalas sferas iezimes, psihofiziologiskas nianses, komunikativas preferences, visparejo vai ipa?o speju klatbutne utt. daudz vairak.

Psihologiskais zinojums ir psihologa galvena darba dokumentacija.

Pa?laik ar augstu zinatnisko un teoretisko poziciju un profesionalo tehnologiju mainigumu praktiskajiem psihologiem ir psihologisko secinajumu diferenciacija gan forma, gan satura. Tas ir saistits, pirmkart, ar psihologu ideju at?kiribu par garigo attistibu, garigo procesu dinamikas mehanismiem un lidzekliem, un, otrkart, ar psihodiagnostikas tehnologiju at?kiribu, kas ir psihologu kompetence. ?ie apstakli veicina psihologa pamatdokumentacijas satura izstradi.

Ir vairaki psihologiska secinajuma varianti.

Variants I. Strukture?ana atbilsto?i dalejiem garigas attistibas parametriem. ?ados psihologiskos secinajumos visbiezak ir atsevi?ki motora koordinacijas, identifikacijas raksti?anas prasmju, maci?anas speju, motivacijas vajadzibu un intelektuala brieduma raditaji. ?ada veida psihologisko zinojumu var izmantot dalejas psihologiskas parbaudes, piemeram, "Skolas gataviba".

II variants: strukture?ana pec sarezgitiem parametriem, ieskaitot berna psihofiziskas attistibas raditajus, ka ari vina audzina?anas un izglitibas novertejumu. Ir informativu datu kopums par reproduceto poetisko tekstu skaitu, aug?anas parametriem, kru?u tilpumu, pieklajigam uzvedibas prasmem utt. ?ada veida strukture?anas trukums ir vienotas analitiskas telpas (psihologiskas) trukums. Dazos gadijumos to izmanto, lai novertetu bernu vecuma attistibu.

Abas psihologiska zinojuma versijas neatspogulo pilnigu priek?statu par berna garigo attistibu noteikta vecuma posma.

Psihologiskais secinajums jastrukture saskana ar psihologa konceptualajam idejam par garigas attistibas procesu saistiba ar pirmsskolas vecumu, kur katram vecuma posmam ir savas ipatnibas (audzeji), kvantitativa un kvalitativa attistibas dinamika.

Tapec pirmsskolas psihologiska dienesta konteksta psihologiskais zinojums ka ieraksts par berna attistibas iezimem noteikta vecuma posma butu jadiference atbilsto?i vecuma principam:

A veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 3-4 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (pirmsskolas vecums).

B veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 4-5 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (videjais pirmsskolas vecums).

C veidlapa psihologiskais zinojums ieraksta diagnostiskas izmekle?anas datus berniem vecuma no 6 lidz 7 gadiem (vecakais pirmsskolas vecums).

Pamatojoties uz polikonceptualo principu, psihologiskajam zinojumam jaatspogulo berna kognitivas, personiski emocionalas un komunikativas attistibas raditaji, ka ari vina psihofiziologiskas un citas iezimes. Papildus dazadu raditaju vertibu noteik?anai psihologiskais secinajums ietver analizi par atbilstibu vecuma limeniem un garigas attistibas posmiem, ka ari nepiecie?amibu pec korigejo?am un preventivam darbibam vai attistibas programmam. Tadejadi psihologiska zinojuma struktura jaieklauj ?adi bloki:

Ar vecumu saistitas attistibas visparigas ipa?ibas, pamatojoties uz psihofizisko, psihofiziologisko raksturu, adaptivo un motorisko kompleksu iezimem.

Kognitiva attistiba, kas balstita uz kognitivo procesu un runas funkcijas ipa?ibam.

Personiga un emocionala attistiba, kas balstita uz pa?apzinas, motivacijas un vajadzibu, emocionalas un vertibu sferas ipa?ibam.

Komunikativa attistiba, kas balstita uz komunikacijas lidzeklu un poziciju ipa?ibam, konfliktiem.

Bernu kompetence, kas balstita uz bernu darbibas produktivo un procesualo veidu aktualizacijas un satura ipa?ibam.

Gataviba skolai, pamatojoties uz izglitibas aktivita?u un maci?anas speju priek?noteikumu veido?anas ipa?ibam.

Talak ir bloki, lai noskaidrotu visparejo secinajumu un profesionalas iejauk?anas nepiecie?amibu:

Attistibas iezimes.

Attistibas problemas.

Attistibas prognoze.

Ieteikumus.

Korekcijas karte ir detalizets psihologisko ietekmju "attels", definejot korigejo?u strategiju un taktiku, t.i., programmu. Korekcijas karte atspogulo:

– sakotnejie dati (berna pilns vards, vecums vai berna kods);

– sakotnejas problemas (berna psihiskas attistibas novirzu ipatnibas un traucejumi), kas diferencetas pec psihologiska sledziena (tipologiska diagnoze);

– korektivo darbibu veids un forma (individualas un grupu psihoterapijas vai psihokorekcijas formas);

– korigejo?u darbibu lidzekli (telaini, rotaligi, muzikali u.c.);