Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

Lai noteiktu diagnozi, ir jabut pieradijumiem par attistibas traucejumiem pirmajos tris dzives gados.

Atspogulojot meginajumus panakt diagnostikas vienpratibu ?aja joma, var atzimet, ka at?kiribas starp pedejiem 2 diagnostikas kriterijiem ir nelielas.

Ir dazi simptomi, kas biezi paradas autisma, bet netiek uzskatiti par galvenajiem diagnozes noteik?anas simptomiem. Tomer tie ir pelniju?i uzmanibu, tie ir hiperaktivitate (ipa?i agra berniba vai pusaudza gados), dzirdes paaugstinata jutiba un hiposensitivitate un dazadas reakcijas uz skanu (skaidri izpauzas ipa?i pirmajos 2 dzives gados, bet parasti periodiski vai pastavigi pieaugu?ajiem), paaugstinata jutiba pret pieskarienu, neparasti e?anas paradumi, tostarp nepartikas uznem?ana, pa?kaitejums, Samazinata sapju jutiba, agresivas izpausmes un garastavokla izmainas. Tas rodas vismaz 1/3 cilveku, kuriem ir ?is traucejums.

Situacija slima berna gimene

Gimene paradijas berns, kura dzim?anu visi loti gaidija. Bet negaiditi ikvienam vina dzim?ana bija saistita ar lielam grutibam un pieredzi. Vecaki, kuri tik loti baidijas zaudet savu bernu, uzzinaja, ka vinu mazulim ir nopietnas attistibas problemas, lai gan draudi vina dzivibai bija beigu?ies. Pec arstu domam, bernam bija vairakas iedzimtas anomalijas, sarezgits traucejums, smagi iedzimti defekti, kas rada ?aubas par vina "normalu" attistibu. Daudzu ?adu gimenu dzive dramatiski mainas, slima berna piedzim?anas notikums tiek sadalits divos pilnigi at?kirigos periodos: dzive "pirms" un dzive "tagad". "Pirms" bija tads pats ka visi parejie, un "tagad" ir unikala, ipa?a, sarezgita bedu un nelaimju situacija visiem gimenes locekliem. Un, kamer vecaki nesatiek kadu, kur? to ir piedzivojis iepriek?, vini doma, ka vini ir vienigie pasaule, kuriem ir bijusi lidziga nelaime, un neviens vinus nevar saprast. Vini var justies pilnigi pamesti un apjuku?i, tapec dazreiz ir gatavi sekot jebkuram padomam vai ieteikumam, biezi vien nepareizi. ?i gimenes situacija medz klut dramatiskaka gimenes ar tikai slimu bernu. Gimenes, kur jau ir citi berni, situacija ir stabilaka. Mums bija iespeja verot bernu ar smagu multiplo invaliditati audzina?anu gimenes, kuras jau bija divi vecaki veseli berni, un daudzas no ?im gimenem veiksmigi tika gala ar jauno situaciju. Bet mes esam noveroju?i ari citus gadijumus, kad pec otra, slima, berna piedzim?anas, uzmaniba un interese par vecako, veselo bernu gimene vajinajas, visas gimenes intereses tika pakartotas jaunaka audzina?anai, kas atstaja smagas sekas gan vecakajam bernam, gan gimenei kopuma. Gandriz uzreiz pec zinojuma par jaundzimu?a traucejumu smagumu daudzas mates dzird pastavigus padomus atteikties no slima berna un ievietot vinu bernu majas, jo vini nespes tikt gala ar vinu bez pastavigas arstu lidzdalibas vina arste?ana un nespes neko sasniegt vina audzina?ana. Dazi vecaki atsakas no saviem mazuliem. Parasti ?ie berni tiek ievietoti ipa?as bernu namu nodalas, kur tos apmekle galvenokart medicinas darbinieki, kuri cen?as rupeties par arste?anu, ieskaitot kirurgiju, bet loti biezi ?i arste?ana tiek aizkaveta vai vispar nenotiek. Es atceros stastus par vairakiem berniem, kuriem bija jakonsultejas bernu namos. Pirmais stasts ir par neredzigu meiteni ar iedzimtu kataraktu abas acis, kura pec savlaicigas kirurgiskas arste?anas butu varejusi redzet gandriz normali, ja vecaki nebutu vinu pametu?i tulit pec piedzim?anas un vina nebutu nonakusi bernunama. Kirurgiska arste?ana klinika visu laiku tika atlikta dazadu infekcijas slimibu del iestade un karantina, jo bija gruti ievietot bernu klinika bez pastavigas aprupes un radinieku pavadibas. Gaidot acu operaciju un gatavojoties tai, berns visu laiku atradas izolacijas palata, kur ar vinu tikas tikai arsts un medmasa. Ilgu laiku berns palika bez pedagoga un skolotaja uzmanibas. Ta rezultata kataraktas operacija tika veikta ar lielu kave?anos un redze loti nedaudz uzlabojas. Turklat bernu majas apstaklos pecoperacijas perioda bija gruti pareizi organizet aprupi, kas ir loti svariga redzes atjauno?anai. Meitene atpalika attistiba, vinai bija nepiecie?ami ipa?i audzina?anas apstakli dzilu redzes traucejumu del. No parastas bernu majas vina tika parvesta uz bernu namu neredzigiem garigi atpaliku?iem berniem un pec 18 gadu vecuma uz psihoneirologisko internatskolu pieaugu?ajiem. Otrais stasts ir saistits ar citas mazas meitenes attistibas novero?anu, kura piedzima ar smagam roku un kaju deformacijam, kuras vareja savlaicigi un atri labot, ja milo?i un gadigi vecaki butu biju?i vinas puse kop? dzim?anas. Bet meitene tika pamesta, un mes vinu daudzus gadus noverojam garigi atpaliku?o bernu internatskola: ar saviti rokam un kajam vina iemacijas staigat uz celiem, lasit un rakstit. Taja vinai visos iespejamos veidos palidzeja internatskolas skolotaji un pedagogi. Bet nakotne vinu bija paredzets parvest ari uz citu pieaugu?o invalidu iestadi. Musu konsultaciju pieredze bareniem ar iedzimtiem sarezgitiem attistibas traucejumiem, kuri nonaca bernunamos, ir neliela, bet diezgan sarezgita. Daudz optimistiskaki bija stasti par berniem, kuru vecaki dazadu dzives apstaklu (sarezgitu majoklu un materialo apstaklu) del bija spiesti sutit savus bernus uz bernu majam, bet taja pa?a laika turpinaja vinus tur apmeklet un uzraudzit vinu attistibu. Tikai viena iestade, kur ?adi berni tika nosutiti vecaka vecuma, bernu nama nedzirdigajiem (Sergiev Posad), mes varejam noverot turpmaku progresu vinu audzina?ana un izglitiba, un pec tam redzet, ka vini dzivo patstavigi un pat strada ?is iestades pieaugu?o skolenu nodala. Nesen mes uzzinajam par diezgan partiku?o stastu par Rubеn David Gonzаlez Gallego, kur? kop? dzim?anas cieta no smagas cerebralas triekas formas un devas visu celu ka pamests berns Krievijas valsts bernu namos, no vina autobiografiskas gramatas "Balts uz melna". Mes zinam gadijumus, kad bernus pameta mates, bet vecmaminas to nevareja izdzivot un driz adopteja slimu bernu, audzinaja vinu sava gimene un izglitoja vinu speciala skola. Mes esam redzeju?i gimenes, kuram bija veseli berni un kuras adopteja sve?iniekus, tostarp loti slimus. Viena no pedejam ?adam sanaksmem bija ipa?i neaizmirstama. Gimene adopteja zidaini, kur? piedzima bez rokam un kajam (truka roku un kaju zem celgaliem). Tas nebija pirmais adoptetais berns, bet tas bija visgrutakais, vini vienkar?i "nevareja paiet garam, redzot ?is meitenes acis". Vini panema meiteni sava lielaja gimene un baroja vinu kopa. Bet, kad vina pieauga, vina uzzinaja par smagiem kustibu traucejumiem. Vini saka uzzinat par iespejamo operaciju un proteze?anu. Tas viss prasija garus braucienus uz konsultacijam uz valsts centralajam klinikam, izdevumus un atvadi?anos no citiem berniem. Vinas audzina?ana bija jaizvelas nakamais cel?: vai darit visu iespejamo, lai vinu arstetu, daudzas operacijas, daudzu mene?u atveselo?anas klinikas, pastaviga protezu nomaina, citu bernu audzina?anas veicina?ana fona, vai ari turpinat dzivot visas gimenes intereses un audzinat meitu ar smagiem kustibu traucejumiem, palidzot vinai pec iespejas labak realizet savas spejas: nesat vinu pec kartas rokas un uz muguras, kamer vina ir maza, Nakt klaja ar visu veidu iericem parvieto?anai un satver?anai, sagatavoties apspriest ar vinu vinas neparastumu salidzinajuma ar citiem, iemacities pielagoties vinas ipatnibam, neatsakoties no iespejamas arste?anas un proteze?anas meitenei un vinas gimenei. Adoptetaji izvelejas otro celu, un jaunakas meitas kopiga aprupe vel vairak apvienoja ?o lielo gimeni. Berna ar acimredzamiem attistibas traucejumiem paradi?anas gimene vienmer ir dzila pieredze visiem vina gimenes locekliem. Parasti ta ir dzila ?oka pieredze no informacijas, ka bernam ir nevis viens, bet divi vai vairaki izteikti traucejumi. Parasti vecaki pec tam piedzivo "aizsardzibas nolieguma" sajutu, kas liek domat, ka tas nevar but, ta nav taisniba, tas ir nepareizi diagnosticets vai nav iespejams to izarstet. Tie?i ?aja pieredzes posma daudzas gimenes velta visus spekus vina arste?anai, mekle izveicigakos un zino?akos arstus, sanem jaunakas zales, dodas uz slavenakajiem medicinas centriem Krievija un arzemes. Bet laika gaita vini atrod nenozimigu rezultatu berna veselibai un attistibai, kas maksa lielas pules un upurus no visas gimenes puses. Ipa?i sarezgitu ainu ?adas situacijas mes redzam gimenes, kas audzina bernus ar priek?laicigas dzemdibu retinopatiju, kuri piedzima daudz priek?laicigi un kuriem bija aklums un dazos gadijumos citi traucejumi. Vecakus ipa?i skara berna aklums un vini pielika visas pules, lai atrastu arstu, kur? atjaunotu berna redzi. Bet gadijumos, kurus mes noverojam, redzes bojajumi bija neatgriezeniski, un visi arstu centieni noveda tikai pie kosmetiska efekta. Kirurgi parliecinajas, ka skarta acs pec izmera nesamazinas, parklajas ar acim utt. Tacu ?is operacijas notika apmeram ik pec se?iem mene?iem, un arste?ana tika pagarinata no dzim?anas lidz tris vai cetru gadu vecumam. Tas nozimeja, ka matei ar slimu bernu tika veikta nepiecie?ama pirmsoperacijas parbaude vinas dzivesvieta un vina devas uz operaciju uz pazistamu kliniku, kur bernam vispirms tika opereta viena acs, bet otra paredzeta nakama operacija. ?adas operacijas un sagatavo?anas tam veidoja ?is gimenes dzivi diezgan ilgu un arkartigi svarigu laiku berna turpmakajai garigajai attistibai. Visas ?is operacijas tika veiktas vispareja anestezija, un pecoperacijas perioda bija nepiecie?ama ipa?a atputa. Daziem no ?iem berniem 3 gadu laika tika veiktas 5-6 operacijas, kas nedeva taustamu rezultatu. Taja pa?a laika bernu visparejais stavoklis dazreiz pasliktinajas, vini kluva nervozaki un bailigaki, dazi no viniem zaudeja dzirdi. Vina vecaki tika mociti, bet ilgu laiku vini neatteicas no ceribas uz izarste?anu. Tikai laika gaita vini atteicas no ?adam operacijam un saka organizet savu dzivi ar aklu bernu majas. Pienaca berna pienem?anas posms: bija nepiecie?ams samierinaties ar to, ka vin? bija akls, iemacities dzivot ar to, iedomaties vina pa?reizejas un nakotnes grutibas un atrast specialistus, kas vinam palidzetu tikt gala ar ?im grutibam. Vecaki, kuri pienem bernu tadu, kads vin? vai vina ir, un rupigi uzrauga vina reakcijas, priecajoties par jebkuru aktivu un neatkarigu berna ricibu, parasti gust lielus panakumus. Iz?kiro?ais faktors visos zinamajos nedzirdigi neredzigo bernu veiksmigas attistibas gadijumos bija tie?i vecaku jutiga un rado?a attieksme pret bernu, pateicoties kurai bija iespejams ar cienu izturet berna audzina?anas sakotnejo limeni gimene pirms berna ienak?anas skola. Berna pa?a darbibai ir liela nozime berna normalai attistibai. Petijumi liecina, ka mijiedarbibas process starp bernu un mati, kas ir galvenais berna garigas attistibas virzitajspeks, liela mera ir atkarigs no pa?a berna iniciativas. Veseli berni pastavigi pieprasa pieaugu?o uzmanibu, un tas ir atkarigs no vecakiem, cik daudz ?i darbiba tiks saprasta, ar kadu milestibu ta tiek atbalstita un cik precizi ta ir versta pareizaja virziena. Bet ir tik gruti pamanit, saprast un atbalstit loti vajo un dazreiz neparasto pacienta darbibu no berna piedzim?anas! Lai mierigi un parliecino?i rupetos par bernu, rupigi uzraudzitu vina stavokli un pareizi to saprastu, vecakiem vispirms ir jatiek gala ar savu depresiju un izmisumu. Un tas ir visgrutakais uzdevums. Parasti mate, kas pastavigi baidas par savu bernu no dzim?anas un ir pirma, kas uzzina arvien vairak informacijas par vina nopietno slimibu, ir vairak noraizejusies. To biezi pavada vinas pa?as fiziskas cie?anas no sarezgitas grutniecibas un dzemdibu, pecdzemdibu depresijas sekam. Vinai izmisigi nepiecie?ama visu gimenes loceklu palidziba, rupejoties par bernu un izprotot vinas stavokli. Citadi, slepenak un rezervetak, tevs parasti piedzivo berna sarezgito stavokli. Un, ja vin? ir atdalits no savam raizem, vin? klust arvien attalaks un jutas nevelams. Dazados veidos, bet ari jaundzimu?a slimiba ir sarezgita vecvecakiem, braliem un masam. Ne tikai bernam un vina matei, bet visiem gimenes locekliem ir loti nepiecie?ams viens otra atbalsts. Vislielako atbalstu var sniegt citi vecaki, kuri to jau ir piedzivoju?i un atradu?i speku, lai pareizi audzinatu bernu ar vairakiem iedzimtiem defektiem. Ir loti svarigi zinat, ka jusu gadijums nav unikals un nav unikals, ka tie pa?i (vai gandriz vienadi) berni tika (vai tiek) audzinati citas gimenes. Savlaiciga vecaku sanemta informacija par to var ieverojami uzlabot situaciju gimene. Pedejos gados ir biju?as gramatas un raksti, ko rakstiju?i vecaki par berniem ar smagiem iedzimtiem traucejumiem, siki aprakstot vecaku pieredzi un problemas, ar kuram vini saskaras, audzinot savu bernu. Par to, ka mainas gimenes dzive atkariba no arstu, skolotaju, psihologu prasibam un personiskajam ipa?ibam un vinu darba grafikiem, varat izlasit Normana Brauna, britu specialista berniem ar iedzimtiem multipliem traucejumiem, teva zena, kur? dzemde cieta no masalinam un kuram bija dzili redzes un dzirdes traucejumi, darbos. Viens no vina rakstiem tika tulkots krievu valoda un publicets zurnala "Defektologija". Pardzivojis sava nedzirdigi neredziga dela navi jauniba no sirds mazspejas un audzinot veseligu meitu, vin? mudina but loti uzmanigiem attieciba uz tuvinieku jutam: neaizmirstiet, ka katrs gimenes loceklis ir individs un vinam ir nepiecie?ama pa?realizacija, nevis kauns un neslept savu pieredzi, bet dalities taja ar milajiem. Vin? ari raksta, ka nav viegli runat par savam problemam ar sievu, kura vienmer tiek spidzinata un sajukusi. «… Tas var but nopietns izaicinajums laulibas saglaba?anai, ka mes piedzivojam laiku, kad esam brivi un atbrivoti atsevi?ki no musu partnera. Arkartigi reti mums ir iespeja but tikai mums abiem, neapgrutinatiem ar rupem par bernu. Briesmas ir tadas, ka laulibas partneris klust saistits ar grutibam un problemu neesamibu ar citiem cilvekiem…" Pirms daziem gadiem mes publicejam brini?kigas gramatas tulkojumu, ko veica Caroline Philps, mate, kura audzinaja tris bernus, tostarp vecaku meiteni ar Dauna sindromu. ?is gramatas nosaukums ir "Mammu, kapec man ir Dauna sindroms?" Izgajusi garu un grutu celu un guvusi ieverojamus panakumus, audzinot meitu ar tik nopietnu slimibu, Karolina pateicas visiem gimenes locekliem par atbalstu un, atskatoties uz pirmajiem mates gadiem, atgadina, cik loti vinai bija vajadzigs gudrs specialista padoms un citu gimenu pieredze, kas gaja cauri lidzigai pieredzei. Vina raksta par nomaco?o vientulibas sajutu, kas atdalija vinas gimeni no gimenem ar veseliem berniem. Par to, cik skaudiga vina bija par savu viru, kur? vareja atstat majas uz darbu un noverst uzmanibu no ikdienas rupem. Par to, ka speja atzit savas jutas sev un citiem palidzeja vinai tikt gala ar sevi. Par to, ka, macot savus mazos un at?kirigos bernus Lizi, vina macijas kopa ar vinu, "iemacijas pienemt gan vinu, gan sevi tadu, kadi mes esam". Sava gramata vina apgalvo, ka parbaudijumi, ar kuriem saskaras vecaki pirmajos mene?os, nav saistiti ar pa?u bernu, bet gan ar cinam, kas notiek vinu dveseles. Cik gruti un dazreiz neiespejami ir atzit, ka pa?a berns nav tads ka citi, un daudzas lietas vinam nebus pieejamas! Tas var but liels atvieglojums, kad mates, kuram ir pieredze slimu bernu audzina?ana, satiekas ar citam matem, tevi satiekas ar citiem teviem, un brali un masas satiekas ar citiem braliem un masam un spej dalities sava pieredze ar tiem, kuri saprot un kuriem ir tadas pa?as bailes un jutas. Vecaku asociacijam un citam brivpratigam organizacijam, kas sniedz atbalstu personam ar invaliditati, ir ipa?a loma visu ?o daudzo gimenu problemu risina?ana, kuras audzina bernus ar smagu un sarezgitu invaliditati. Invalidu ma?u, tevu, bralu un masu aktiva komunikacija un darbiba ?ajas organizacijas var ieverojami atbalstit vinu pa?u emocionalo un garigo stavokli, palidzet panakt lielaku uzmanibu invalidiem no valsts un pa?valdibu puses. Amerikas Savienoto Valstu un Rietumu valstu pieredze rada, ka visi vinu panakumi invalidu izglitibas un socialas aizsardzibas joma ir sasniegti, pateicoties vinu radinieku socialajai aktivitatei. Lai gan ?adas organizacijas musu valsti joprojam ir reti sastopamas, vienmer ir verts jautat par vinu darbu un palidzet pec iespejas vairak. Visos iespejamos veidos ir jaatbalsta jebkuras neformalas vecaku apvienibas, kas cen?as palidzet viena otrai slimu bernu audzina?ana un kopigu briva laika pavadi?anas pasakumu organize?ana. Ir ari liela nepiecie?amiba pec savlaiciga atbalsta no specialistiem, kuri tic iespejai palidzet bernam ar jebkadiem traucejumiem, kuri ir iepazinu?ies ar sociala un psihologiska atbalsta praksi gimenei un metodem, ka audzinat bernus ar smagiem traucejumiem, piemeram, garigu atpalicibu, agrinas bernibas autismu, cerebralo trieku vai kurlmemibu. Bet specialistu atbalstam jabut loti pardomatam un janem vera slima berna vecaku un citu gimenes loceklu stavoklis. Diemzel musu valsti nav ipa?a pakalpojuma agrinai psihologiskai un pedagogiskai palidzibai ?adam gimenem, vai ari tas tiek veidots tikai dazas pilsetas un regionos, tas arvien vairak tiek sniegts psihologiskajos, medicinas un socialajos centros (PMSC) un citas lidzigas organizacijas. Musu pieredze, stradajot ?ada centra, rada, ka psihologu un skolotaju, kuri tiek aicinati palidzet bernam ar smagiem un sarezgitiem attistibas traucejumiem, pirma rupe ir palidzet vina vecakiem. Agrinas palidzibas organize?ana berniem ar sarezgitiem traucejumiem jasak ar vinu vecaku psihologisko konsulte?anu.

Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim

Kapec ir svarigi zinat berna sarezgito attistibas traucejumu celonus?

Berna traucejumu celonu zina?ana ir loti svarigs jautajums lielakajai dalai vecaku un biezi vien loti sapigs. Lielaka dala vecaku, ar kuriem mes tikamies, konsultejot savus bernus ar smagiem daudzkartejiem traucejumiem, neatteicas vinus audzinat gimene. Vini visi varonigi centas izarstet un izvest savus bernus. Daudzi no viniem centas izprast slimibas iezimes un iespejamas arste?anas metodes visprecizakaja veida. Vini parvareja sarezgitas diagnozes ?oku un nezaudeja ceribu, ka visu var noteikt. Bet daudzus no viniem kaveja doma par to, kur? ir vainigs pie ta, kas noticis ar vinu bernu. Arsti vinus nosutija uz konsultaciju ar genetikiem, kur vini jautaja par katra radinieka veselibu, un nevilus aizdomas par iedzimtibas vainu iekluva viena vai otra puse. Ja ar iedzimtibu bija "viss kartiba", tad mates vainoja sevi slimiba grutniecibas laika, vecmaminas cieta no smagam aizdomam: vai slimibas laika vinas ir inficeju?as savu grutnieci ar gripu utt. ?ada slepta pieredze vai atklatas savstarpejas apsudzibas nekada veida neveicinaja savstarpeju sapratni gimene un dazreiz neatgriezeniski to iznicinaja. Protams, vecakiem ir nepiecie?ama pilniga informacija par berna slimibas celoniem, tacu ?i informacija jaizmanto tikai, lai izveletos iespejamo berna arste?anu un planotu citu bernu dzim?anu, nevis savstarpejiem apvainojumiem.

Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim

Grutibas diagnosticet sarezgitu traucejumu agrina vecuma

Parasti bernam tiek diagnosticets izteikts viena organa vai funkcijas bojajums gandriz tulit pec piedzim?anas, un tikai laika gaita tiek atklats otrais vai pat tre?ais defekts. Tas biezi ir saistits ar dzim?anas bridi konstateta bojajuma smagumu un grutibam diagnosticet citu ?ajos apstaklos. Piemeram, konstatejot iedzimtu aklumu bernam, iedzimti dzirdes traucejumi tiek konstateti tikai laika gaita, jo runas attistiba kavejas. Turklat dazos gadijumos otrais defekts pievienojas pirmajam ar vecumu, ja tas ir progresejo?as slimibas sekas un neizpauzas nekavejoties. Tapec ir tik gruti precizi diagnosticet sarezgitus traucejumus agrina vecuma. Biezi vien iedzimtu anomaliju vai smagu somatisku un neirologisku slimibu klatbutne, kas rada tie?us draudus berna dzivibai, arsti prognoze neizbegamu dzilu kave?anos vina fiziskaja un garigaja attistiba. Diemzel sarezgita diagnoze no arsta viedokla, kur? maz zina par ?adu bernu attistibas ipatnibam, ietver tikai aprupi un atbalsto?u arste?anu. Tada veida iespeja ipa?i parbaudit redzes un dzirdes funkcijas, ka ari ?i berna atbilsto?u audzina?anu un ipa?u attistibas izglitibu tiek atlikta uz ilgu laiku vai pat izslegta.

Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim

Musdienu izpratne par bernu garigas attistibas traucejumu celoniem

Berna attistibas traucejumu biologiskie celoni tradicionali tiek attiecinati uz dazadam iedzimtas vai iegutas dabas slimibam, kermena traumu un intoksikaciju sekam. Papildus biologiskajiem celoniem musdienu medicina un psihologija nopietni apsver vairakus nelabveligus socialpsihologiskos faktorus, kas var ari nopietni sarezgit berna intelektualo un emocionalo-personigo attistibu. Ta ir berna audzina?ana no dzim?anas nelabveligos arejos apstaklos, slikta aprupe un emocionals kontakts ar milajiem, milestibas un aprupes trukums no apkartejiem pieaugu?ajiem, vinu vienaldziba un pat nezeliba (manu un garigais trukums, piesaistes traucejumi, ilgsto?a atdali?ana no mates utt.). Tadejadi redzes vai dzirdes uztveres traucejumus bernam ar iedzimtiem smagiem ?o funkciju traucejumiem var ieverojami samazinat, ipa?i organizejot vina redzes un dzirdes apmacibu zidaina vecuma, ja nav kontrindikaciju no centralas nervu sistemas stavokla. Agrinie dzirdes aparati un optiska korekcija ari palidzes izvairities no manu atnem?anas ?iem berniem.

Sarezgitu attistibas traucejumu gadijuma socialpsihologiskajiem faktoriem var but loti nozimiga loma, bet galvenie ir vairaki organiskie bojajumi. ?o bojajumu izcelsmei ir dazadi iespejamie iemesli:

Viens defekts var but genetiskas izcelsmes, bet otrs var but eksogenas izcelsmes;

Abus defektus izraisa dazadi genetiskie faktori, kas darbojas neatkarigi viens no otra.

Abi defekti ir viena un ta pa?a iedzimta sindroma vai slimibas at?kirigie simptomi (viens genetiskais faktors);

Abus defektus izraisa dazadi eksogeni faktori, kas darbojas neatkarigi;

Abus defektus izraisa viens un tas pats arejais faktors.

Jaatzime, ka sarezgitu manu traucejumu celoni laika gaita mainas. Piemeram, 1960. gados visbiezakais dzirdes un redzes zuduma celonis berniem no bernunama nedzirdigi neredzigajiem bija smadzenu infekcijas (meningits un meningoencefalits), kas cieta dazados vecumos – tie bija 36%. Viniem sekoja dzim?anas traumas un iedzimti traucejumi. 25% gadijumu celonis palika neskaidrs. Tad 1980. gados intrauterinas infekcijas izvirzijas priek?plana starp konstatetajiem sarezgitu traucejumu celoniem berniem: pirmkart, masalinas, tad toksoplazmoze utt., Un smadzenu infekcijas, kas cietu?as berniba, kluva retas. Pa?laik musu parbauditajiem mazajiem berniem parasti ir vairaku patologisku faktoru kombinacija, kas ietekme vairaku bojajumu veido?anos: tas ir grutniecibas un dzemdibu patologijas, priek?laiciga dzemdiba, infekcijas, kas cietu?as dzemde vai pec dzim?anas, tostarp meningits un meningoencefalits, apgrutinata iedzimtiba (redzes, dzirdes, nervu sistemas patologiju klatbutne radiniekiem) utt. Traucejumi ir berni, kas dzimu?i loti priek?laicigi. Daudzos gadijumos mes nevaram noskaidrot priek?laicigas dzemdibas celoni. Var pienemt, ka ieverojams skaits gadijumu ir saistiti ar latentam virusu infekcijam un genetisko patologiju.

Eksogeni izraisiti vairaki traucejumi

Vel viena sarezgitu traucejumu grupa ir apstakli, kas radu?ies dzemde cietu?u slimibu rezultata, dzim?anas laika vai pec tas, ieskaitot infekcijas, intoksikaciju (sainde?anos) un traumas. Piemeram, iedzimtus redzes un dzirdes traucejumus, redzes traucejumus ar garigu atpalicibu var izraisit mates slimiba grutniecibas laika ar toksoplazmozi, herpes vai citomegalovirusa infekciju, gripu, masalam, tuberkulozi, sifilisu utt. Imunologiska nesaderiba starp mati un augli (jaundzimu?a hemolitiska slimiba vai jaundzimu?a patologiska dzelte) var but dzirdes traucejumu un kustibu traucejumu celonis cerebralas triekas hiperkinetiskas formas veida. Un dazos gadijumos ?iem diviem traucejumiem tiek pievienotas maci?anas grutibas vai gariga atpaliciba. ?aja grupa ietilpst ari priek?laicigas dzemdibu izraisita patologija. Neskatoties uz to, ka ?o slimibu grupu izraisa areji celoni, ir visparpienemts, ka iedzimtajam faktoram ir svariga loma ari ?eit, ka nosliece uz noteikta veida slimibam. Saskana ar sakuma laiku tiek no?kirti iedzimti un ieguti traucejumi. Vecumam, kura rodas defekts, ir loti butiska ietekme uz iespejam to kompenset un priek?statu par berna attistibas traucejumiem kopuma. Lielakaja dala gadijumu smagas neiroinfekcijas (virusu, bakteriju un seni?u meningits un meningoencefalits) ir agrina berniba ieguto traucejumu celonis. Pec neiroinfekcijam, kas cietu?as jaundzimu?o perioda (lidz 1 menesim dzives), smagas sekas biezi paliek dzirdes, redzes, centralas nervu sistemas organisko bojajumu veida ar intelekta, motora un runas sferu nepietiekamibu. ?ie berni attistas tapat ka berni ar lidzigiem dzim?anas traucejumiem. Neiroinfekcijas, kas parciestas pec viena gada vecuma, retak izraisa vairakus bojajumus, ipa?i smagus. Retos gadijumos ir gadijumi, kad mazam bernam ar iedzimtu traucejumu ir otrs defekts pec velakas slimibas. Piemeram, vienam zenam iedzimtam aklumam tika pievienots sensorineirals kurlums priek?laicigas dzemdibu retinopatijas del pec tam, kad 6 mene?us cieta strutains meningits.

Dzila priek?laiciga dzemdiba

Pedejos gados vairaki specialisti ir atzimeju?i, ka ir palielinajies to bernu skaits, kuriem ir iedzimti vairaki traucejumi, kuri dzimu?i loti priek?laicigi un saglabati, pateicoties musdienu medicinas sasniegumiem. ?ie berni piedzimst tik nenobriedu?i un vaji, ka nevar dzivot vieni pa?i. Vini nevar elpot pa?i un tiek novietoti ipa?os apstaklos, kur tiek nodro?inata maksliga ventilacija. Ipa?am tehniskam iericem jauzrauga katra ?ada berna asins gazes sastavs un jaregule skabekla piegade. Turklat ?iem berniem jasanem medikamenti no dzim?anas. Lidz 70% priek?laicigi dzimu?o zidainu ar loti mazu dzim?anas svaru var attistities smadzenu asino?ana, kas izraisa centralas nervu sistemas bojajumus neatkarigi no dzemdibu veida. Intensivas skabekla terapijas un citu iemeslu del var rasties ju?anas traucejumi*; ?iem berniem var but dazadas iek?ejo organu slimibas. Saskana ar jaunakajiem datiem aptuveni 35% bernu, kas dzimu?i loti priek?laicigi un ar loti mazu dzim?anas svaru, var but garigi atpaliku?i. No 12 lidz 15% priek?laicigi dzimu?o bernu var but cerebrala trieka. Aptuveni 3-10% priek?laicigi dzimu?o zidainu ir acu attistibas traucejumi, kas izraisa dzilus redzes traucejumus un pat aklumu (iedzimta glaukoma, iedzimta katarakta, redzes nerva atrofija, retinopatija utt.). Arkartejas priek?laicigas dzemdibas rezultata ?iem mazuliem var but ari dzirdes traucejumi apmeram 1-5% gadijumu. Dazos gadijumos ?ie traucejumi ir apvienoti viena berna. Smagas priek?laicigas dzemdibas celoni tiek uzskatiti par hroniskam mates slimibam, iedzimtam anomalijam, infekcijas slimibam grutniecibas laika, ka ari dazadiem socialpsihologiskiem faktoriem, kas nelabveligi ietekme berna attistibu pirmsdzemdibu perioda. Bernu priek?laiciga piedzim?ana dazreiz ir saistita ari ar dazadu hormonalo kontracepcijas lidzeklu lieto?anu matem pirms ienem?anas un daudziem citiem faktoriem. Ir pieradijumi, ka berni, kas dzimu?i maksligas apseklo?anas cela, piedzimst priek?laicigi aptuveni 70% gadijumu, un 30% no ?iem priek?laicigi dzimu?ajiem berniem var but attistibas traucejumi. Saskana ar musdienu medicinu lidz pat 60% cilveku, kuri kop? bernibas ir invalidi, piedzima loti priek?laicigi. Labi aprikoti medicinas centri priek?laicigi dzimu?iem zidainiem lauj izdzivot berniem ar smagam genetiskam anomalijam un dazadiem intrauteriniem bojajumiem. Vecaki, kuru berni piedzima loti priek?laicigi un aprupeti, teica, ka arsti dazreiz vinus bridinaja par smagu attistibas komplikaciju iespejamibu saviem berniem un ludza ipa?u rakstisku atlauju vinu reanimacijai. Lielaka dala (aptuveni 70%) mazo bernu, kurus mes noverojam ar sarezgitiem manu traucejumiem, piedzima priek?laicigi, dazi no viniem no vairakam grutniecibam (dvini un tripleti). Priek?laicigi dzimu?o zidainu vidu domineja zidaini ar II un III priek?laicigas dzemdibas pakapi. ?o bernu redzes traucejumu celonis visbiezak bija priek?laicigas dzemdibu retinopatija (2/3 gadijumu), kam sekoja redzes nervu atrofija un iedzimta katarakta. Bernu grupa, kuru mes petijam, pilnigas vai praktiskas akluma biezums palielinajas lidz ar priek?laicigas dzemdibas pakapi. Turpreti dzirdes traucejumu smagums un motorisko un intelektualo traucejumu smagums nebija tie?i saistiti ar priek?laicigas dzemdibas pakapi. Ja ?iem berniem bija dzirdes un redzes traucejumi, vini visbiezak bija iedzimti, bet dazreiz manu traucejumi radas dazados laikos un dazadu iemeslu del. Piemeram, iedzimtu aklumu priek?laicigas dzemdibu retinopatijas del pavadija sensorineirals kurlums pec tam, kad vairaku mene?u vecuma cieta strutains meningits. Daziem no priek?laicigi dzimu?ajiem zidainiem, kurus mes noverojam, bija neiroinfekcijas tulit pec piedzim?anas, un parasti ?ajos gadijumos attistibas traucejumi bija vissmagakie smagu smadzenu bojajumu del.

Intrauterinas masalinas

Pedeja pusgadsimta laika virusu infekcijas, ko sieviete cie? grutniecibas laika un caur asinim parnes uz nedzimu?o bernu, ir kluvu?as par arvien izplatitakam slimibam, kas izraisa sarezgitu iedzimtu traucejumu bernam. Ilgu laiku daudzas pasaules valstis masalinas, sievietes slimiba grutniecibas laika tika uzskatita par ipa?i bistamu berna redzei un dzirdei. Masalinu pandemija, kas pagaju?a gadsimta 60. gadu sakuma plosijas Rietumeiropas valstis, ASV un Australija, skara ari daudzas grutnieces, izraisot milzigu skaitu spontano abortu, nedzivi dzimu?o un daudzu bernu ar smagam iedzimtam slimibam dzim?anu. Masalinu viruss celo no slimas mates caur placentu uz augli un var izraisit vairakas anomalijas mazulim. ?is viruss palenina jaunattistibas augla ?unu dali?anos un negativi ietekme ta imunsistemu. Vislielakais vairaku augla traumu risks rodas grutniecibas sakuma, kad acis, ausis un sirds attistas visintensivak. Tiek uzskatits, ka aptuveni tre?dala bernu, kuriem dzemde ir masalinas, piedzimst ar sarezgitiem iedzimtiem defektiem. Aptuveni 87% no skartajiem berniem ir dzirdes traucejumi, 46% ir iedzimtas sirdskaites, 34% ir iedzimti redzes traucejumi un 39% ir maci?anas grutibas. Daziem berniem visas ?is anomalijas rodas vienlaicigi iedzimtas kataraktas veida abas acis, kurluma un iedzimtas sirds slimibas. Eksperti ?o kombinaciju sauc par "Gregg's triad" – pec holandie?u arsta varda, kur? pirmo reizi izveidoja saikni starp masalinu slimibu grutniecem un vinas nedzimu?a berna smagam anomalijam. Daziem berniem masalinu virusa intrauterinas infekcijas sekas paradas mene?us pec dzim?anas smagu somatisko slimibu, kataraktas, progresejo?u dzirdes traucejumu, cukura diabeta, cerebralas triekas uc veida. Kop? 70. gadu sakuma pasaules attistitajas valstis ir veiktas profilaktiskas vakcinacijas pret masalinam, kas ir samazinaju?as bernu ar iedzimtu masalinu sindromu dzimu?o skaitu. Krievija ?adas vakcinacijas netika veiktas lidz 1998. gadam. Mes esam redzeju?i daudzus bernus ar masalinam dzemde. Starp tiem bija berni ar Grega triadi vai kodola masalinam, ka to sauc ari, ar iedzimtu divpuseju kataraktu, divpuseju sensorineiralu kurlumu un iedzimtu sirds slimibu. Bija berni ar iedzimtu kataraktu un kurlumu bez izteiktiem sirds traucejumiem. Bija berni ar dzirdes traucejumiem un smagu ?kiele?anu, ka ari garigi atpaliku?i berni ar dzirdes un redzes traucejumiem. Mes redzejam tikai bernus ar dzirdes traucejumiem un maci?anas un uzvedibas grutibam. Katra gadijuma tas bija cits attistibas stasts. Galvena panakumu atslega ?aja stasta vienmer ir bijusi vecaku attieksme pret bernu. Visos gadijumos, kurus mes noverojam, iznemot tos retos, kad vecaki atteicas audzinat bernu, berniem ar intrauterinam masalinam agrina vai pirmsskolas vecuma tika veikta acu operacija, lai nonemtu kataraktu, un vini vairs nebija akli, visbiezak bija objektu redze, kas parasti uzlabojas ar vecumu un ar berna izglitibu. Diemzel diezgan labveliga prognoze redzes attistibai pec operacijam un pat maksligas lecas implantacija ?adiem berniem ne vienmer bija ilgsto?a. Musu arzemju kolegu noverojumi liecina, ka aptuveni ceturtdala gadijumu ?adu bernu redze pec 18 gadu vecuma tiklenes atslano?anas del var strauji pasliktinaties. Mes zinam lidzigus stastus par trim ?adiem berniem, kuri kluva akli pec 18-25 gadu vecuma. Bet lidz ?im vecumam viniem jau bija izglitiba, un daziem no viniem bija profesija un gimene. Visi berni ar pirmsdzemdibu masalinam vienmer ir biju?i paniku?i auguma un kermena svara. No agras bernibas vini eda loti slikti un ieguva svaru. Tapec ?ada berna pareiza uzturs bija viena no pirmajam nopietnajam vina attistibas problemam. Galvenais noteikums edienu organize?ana bija ieverot ta kaloriju saturu ar mazaku partikas daudzumu. ?o bernu audzina?ana vienmer ir bijis gruti izmantot gar?igu edienu ka pareizas uzvedibas pastiprina?anu. ?iem berniem viss gar?oja slikti! No otras puses, vini kaisligi mileja kvelojo?us vai dzirksto?us objektus, ka ari spilgtas krasas. Ar mazako atliku?o redzejumu vini labprat skatijas uz ?adiem objektiem vai atteliem, un tas tika labi izmantots vinu apmaciba.

Iedzimta citomegalovirusa infekcija

Vel viena virusu intrauterina slimiba, kas var izraisit sarezgitu defektu, ir citomegalovirusa infekcija (CMV). ?is slimibas viruss tiek parnests cie?a kontakta un tiek uzskatits par visizplatitako starp visam iedzimtajam infekcijam. Slimiba biezi rodas berniem ar gandriz neredzamiem simptomiem un tiek apstiprinata tikai pec serologiskajiem laboratorijas testiem. Jaundzimu?o perioda ?i slimiba daziem berniem izpauzas ilgsto?as dzelte un agra berniba pneimonijas, meningoencefalita, enterokolita un citu slimibu veida. ?is iedzimtas infekcijas rezultata berniem var rasties vienreizeji (iedzimtas kluba kajas, kurlums, auksleju deformacija un mikrocefalija) vai vairaki organu bojajumi (kurlums un acu slimibas horioretinita vai redzes nerva atrofijas veida), ka ari centralas nervu sistemas bojajumi, kas izraisa cerebralo trieku (CP), garigu atpalicibu vai primaru garigu atpalicibu. CMV var but priek?laicigu dzemdibu un arkarteju priek?laicigu dzemdibu celonis. Mes esam noveroju?i bernus ar iedzimtu citomegaliju musu konsultacijas, bernu nama nedzirdigajiem un skolas nedzirdigajiem. Tas bija dazadas traucejumu kombinacijas: piemeram, viena gadijuma iedzimts sensorineirals kurlums, cerebralas triekas un miopiska astigmatisma atlikusi ietekme normala intelektualaja attistiba vai sensorineirals dzirdes zudums, redzes nervu daleja atrofija un smaga gariga atpaliciba otra.

Sarezgitu traucejumu izplatiba

1980. gadu vidu M. G. Blyumina meginaja noteikt teoretiski paredzamo dazu veidu sarezgitu defektu izplatibu (gariga atpaliciba ar dzirdes defektiem, gariga atpaliciba ar redzes defektiem, redzes un dzirdes traucejumi). Pec vinas aprekiniem, kombineto dzirdes un intelektualo traucejumu izplatibai vajadzetu but aptuveni 1:10 000, redzes un intelektualas attistibas traucejumiem 1:2 000 un dubultiem manu traucejumiem 1:30 000. Saskana ar arvalstu datiem vairak neka 40% bernu, kuriem ir kustibu un intelektualas attistibas traucejumi, cie? ari no redzes traucejumiem. Savukart vismaz 50-60% bernu ar redzes traucejumiem ir citi papildu defekti. Aptuveni 5% bernu ar smagiem redzes traucejumiem ir ari dazadas pakapes dzirdes traucejumi. 50% bernu ar cerebralo trieku ir redzes grutibas. 30% bernu ar smagiem dzirdes traucejumiem var klasificet ari ka bernus ar sarezgitiem vai vairakiem traucejumiem. Tikai viena bernu grupa ar sarezgitu defektu ir visvairak petita un sniegta (no izglitibas un apmacibas zinatniska un pedagogiska pamatojuma viedokla) – nedzirdigi neredzigi berni. Krievijai ir gadsimtiem senas tradicijas izglitot nedzirdigi neredzigus bernus. Ir aprakstiti principi, ka izveleties ?adus bernus specialajam skolam, ir izveidotas programmas pirmsskolas un skolas izglitibai nedzirdigajiem neredzigajiem, un par ?o jautajumu ir zinatniska, pedagogiska un popularzinatniska literatura. Tomer lidz ?im nedzirdigi neredzigie berni nav ieklauti to bernu saraksta, kas ieklauti Krievijas specialas izglitibas sistema. Vieniga speciala izglitibas iestade nedzirdigajiem neredzigajiem Krievija, kas veiksmigi darbojas jau 40 gadus, pieder nevis izglitibas sistemai, bet gan iedzivotaju socialajai aizsardzibai. Pec amerikanu ekspertu domam, Krievija vajadzetu but vismaz 5 800 nedzirdigi neredzigiem cilvekiem vecuma no 0 lidz 21 gadam. ?ie skaitli nozime, ka Maskava vajadzetu but aptuveni 495 berniem, Sanktpeterburga – 212, Niznijnovgoroda – 76 un vismaz 40 berniem tadas pilsetas ka Kazana, Ufa un Perma. Taja pa?a laika jaatceras, ka Krievijas Federacijas Darba un socialas attistibas ministrijas Nedzirdigo neredzigo bernu nams Sergiev Posad pilseta netalu no Maskavas ir paredzets 100 berniem un 100 pieaugu?ajiem.

Riska grupa vairakiem defektiem

Augsta riska grupa sarezgitu attistibas traucejumu klatbutnei vai paradi?anas nakotne ietver:

– berniem ar konstatetu kadas kermena sistemas bojajumu, kas rada smagus attistibas traucejumus, piemeram, smagus centralas nervu sistemas bojajumus, dzilus dzirdes, redzes, kustibu bojajumus;

– berniem ar iedzimtam multiplam anomalijam (tai skaita iek?ejiem organiem);

– loti priek?laicigi dzimu?iem berniem;

– berni, kuru mates grutniecibas laika slimoju?as ar tadam infekcijas slimibam ka masalinas, citomegalovirusa infekcija, toksoplazmoze, gripa u.c.;

Berni, kuriem agrina vecuma ir bijusi neiroinfekcija (meningits vai meningoencefalits);

– berni, kas dzimu?i matem ar hroniskam slimibam, piemeram, diabetu, hroniskam nieru slimibam, multiplo sklerozi, hepatitu u.c.;

– berni no gimenem, kuras konstateta radinieku ar vairakiem bojajumiem dzim?ana;

Berni, kuriem ir grutibas norit un nepieredzet tulit pec piedzim?anas choana sa?aurina?anas vai atresijas del.

Gimenes faktoru ietekme uz garigas attistibas atruma samazina?anos

Nepietiekamas gimenes attiecibas biezi ir personigas un kognitivas attistibas traucejumu, novirzu un disharmoniju celonis, provocejot zemas pa?cienas, agresivitates, agresivitates uc veido?anos. vecaku egocentrisms, iek?ejs konflikts, aizdomigums; trauksme attiecibas ar berniem (vecaku neirotiskais stavoklis), afektivitate darba ar berniem (klieg?ana, lama?anas, draudi), hipersocialitate, domine?ana (nezeliba), velme paklauties un panakt neap?aubamu paklausibu, vienas personas domine?ana audzina?ana; izglitibas lomu inversija, neuztice?anas berniem un vinu spejam, atsaucibas trukums attiecibas ar berniem (emocionals trulums, intraverti vecaki). Vecaku izpratnes trukums par bernu unikalitati var izpausties ka berna noraidi?ana, jo vecaks berns ir tas, kur? rada problemas; neelastigums pieeja bernam, ja nav alternativas berna problemu risina?ana, inerce; Audzina?anas nevienmeriba, kas var izpausties ka emocionala kontakta trukums ar bernu agra berniba un ta parpalikums velak un otradi.

Neapzinatas gimenes attiecibas, kas var kalpot ka katalizatori neirotiskam reakcijam berniem:

Vecaku nevele?anas uznemties atbildibu par gimenes saglaba?anu un savu bernu veselibu.

Vecaku izpratnes trukums par savam problemam attiecibas ar preteja dzimuma vecaku berniba, kas ?obrid rezone gimene.

– Berna temperamenta un otra laulata rakstura iezimju noraidi?ana, ar kuru nav savstarpeju un emocionali siltu attiecibu.

Nervu procesu nogurums un viena vai abu vecaku kopeja energijas potenciala samazina?anas ilgsto?a vai akuta stresa rezultata laulibas attiecibas.

Vecaka piespiedu fiksacija uz pagatnes pieredzi, aizvainojumiem, dusmam vai bailem.

Grutibas parslegt nervu procesus parslodzes, depresijas un neirozes rezultata.