Bērnu psiholoģija – bērnu psihologiem, vecākiem, ģimenēm

Atmina. Butiskas izmainas berniem notiek brivpratigas atminas attistiba. Sakotneji atmina ir piespiedu karta: pirmsskolas vecuma berni parasti neizvirza sev uzdevumu kaut ko atcereties. Berna brivpratigas atminas attistiba pirmsskolas perioda sakas vina audzina?anas procesa un spelu laika. Iegaume?anas pakape ir atkariga no berna interesem. Berni labak atceras to, kas vinus interese, un jegpilni atceras, saprot, ko vini atceras. Taja pa?a laika berni galvenokart palaujas uz vizuali uztvertiem objektu un paradibu savienojumiem, nevis uz abstraktam un logiskam attiecibam starp jedzieniem. Turklat latentais periods, kura berns var atpazit objektu, kas vinam jau ir zinams no iepriek?ejas pieredzes, ir ieverojami pagarinats. Piemeram, lidz tre?a gada beigam berns var atcereties, ko vin? uztvera pirms daziem mene?iem, un lidz ceturta gada beigam vin? var atcereties, kas notika apmeram pirms gada.

Visspilgtaka cilveka atminas iezime ir tada veida amnezijas esamiba, no kuras visi cie?: gandriz neviens nevar atcereties, kas ar vinu notika pirmaja dzives gada, lai gan tie?i ?is laiks ir visvairak pieredzejis.

Pirmsskolas vecuma berna iztele, doma?ana, runa

Berna iztele veidojas rotalas. Sakuma tas nav atdalams no objektu uztveres un speles darbibu veik?anas ar tiem. Berns brauc ar nuju – taja bridi vin? ir jatnieks, un nuja ir zirgs. Bet vin? nevar iedomaties zirgu, ja nav priek?meta, kas piemerots galopingam, un vin? nevar garigi parveidot nuju par zirgu, kad vin? ar to nedarbojas. Bernu spele tris-, Cetru gadu vecuma butiska ir aizstajejobjekta lidziba ar objektu, kuru tas aizstaj. Vecakiem berniem iztele var balstities ari uz objektiem, kas neatgadina objektus, kas tiek aizstati. Pakapeniski izzud nepiecie?amiba pec arejiem balstiem. Notiek internalizacija – pareja uz speles darbibu ar objektu, kas realitate neeksiste, uz objekta rotaligu transformaciju, pie?kirot tam jaunu jegu un iztelojoties darbibas ar to prata, bez realas darbibas. Ta ir izteles ka ipa?a psihiska procesa izcelsme. Spele veidojusies, iztele pariet citas pirmsskolas vecuma berna aktivitates. Tas visspilgtak izpauzas zimejuma un pasaku un atskanu kompozicija. Taja pa?a laika berns attista brivpratigu izteli, kad vin? plano savu darbibu, originalu ideju un orientejas uz rezultatu. Taja pa?a laika berns iemacas izmantot nejau?i radu?os attelus. Pastav viedoklis, ka berna iztele ir bagataka par pieaugu?a izteli. ?is viedoklis ir balstits uz faktu, ka berni fantaze par dazadam lietam. Tomer berna iztele patiesiba nav bagataka, bet daudzejada zina nabadzigaka neka pieaugu?ajam. Berns var iedomaties daudz mazak neka pieaugu?ais, jo berniem ir ierobezotaka dzives pieredze un lidz ar to mazak materiala iztelei. Laika posma no tris lidz cetru gadu vecumam ar izteiktu velmi atjaunot, berns vel nespej saglabat iepriek? uztvertos telus. Lielakoties atjaunotie atteli ir talu no sakotneja pamata un atri atstaj bernu. Tomer ir viegli vadit bernu fantaziju pasaule, kura ir pasaku varoni. Vecaka pirmsskolas vecuma berna iztele tiek kontroleta. Iztele sakas pirms praktiskas darbibas, apvienojoties ar doma?anu kognitivo problemu risina?ana. Visai aktivas izteles attistibas nozimei berna vispareja garigaja attistiba ar to ir saistitas zinamas briesmas. Daziem berniem iztele sak "aizstat" realitati, radot ipa?u pasauli, kura berns viegli sasniedz jebkuru velmju apmierina?anu. ?adi gadijumi prasa ipa?u uzmanibu, jo tie izraisa autismu.

Runas attistiba notiek vairakos virzienos: uzlabojas tas praktiska izmanto?ana komunikacija ar citiem cilvekiem, taja pa?a laika runa klust par pamatu garigo procesu parstrukture?anai, kas ir doma?anas instruments. Noteiktos audzina?anas apstaklos berns sak ne tikai izmantot runu, bet ari apzinaties tas strukturu, kas ir svariga turpmakai lasitprasmes apguvei. Visa pirmsskolas perioda berna vardu krajums turpina augt. Salidzinot ar Agra berniba pirmsskolas vecuma berna vardu krajums parasti palielinas tris reizes, ne tikai lietvardu del, bet ari darbibas vardu, vietniekvardu, ipa?ibas vardu, ciparu un savienojo?o vardu del. Pirmsskolas bernibas perioda tiek asimileta dzimtas valodas morfologiska sistema, berns praktiski apgust deklamaciju un konjugaciju veidus. Taja pa?a laika berni apgust sarezgitus teikumus, savienojumus, ka ari visbiezak sastopamos sufiksus (sufiksus, lai noraditu bernu dzivnieku dzimumu utt.). Gados vecakiem pirmsskolas vecuma berniem nav dubultas deklamacijas gadijumu. Bernu orientacijas paradi?anas uz vardu skanas formu veicina dzimtas valodas morfologiskas sistemas asimilaciju. Berna fonemiska auss veidojas, pamatojoties uz tie?u verbalo komunikaciju. Lidz agras bernibas beigam berni labi at?kir vardus, kas at?kiras viens no otra ar vismaz vienu izteiktu vai bezbalsigu, cietu vai mikstu skanu. Tadejadi primara fonemiska auss izradas pietiekami attistita loti agri. Tomer berns nezina, ka veikt varda skanas analizi, sadalit vardu ta sastavdalas un noteikt skanu secibu varda pat pirmsskolas vecuma beigas.

Attistoties zinatkarei un izzinas interesem , berni arvien vairak izmanto doma?anu, lai apgutu apkartejo pasauli, kas parsniedz vinu pa?u praktisko darbibu izvirzitos uzdevumus. Pirmsskolas vecuma berni izmanto sava veida eksperimentus, lai noskaidrotu vinus interesejo?os jautajumus, noverotu paradibas, iemeslus par tiem un izdaritu secinajumus. Darbojoties prata ar atteliem, berns iedomajas realu darbibu ar objektu un ta rezultatu, un ?ada veida izlemj vina priek?a eso?ais uzdevums. Izteles doma?ana ir pirmsskolas vecuma berna galvenais doma?anas veids. Vienkar?akajas formas tas paradas jau agra berniba, kas izpauzas ka ?aura praktisku problemu klasta risina?ana, kas saistitas ar berna objektivo darbibu, izmantojot vienkar?akos rikus. Pirmsskolas vecuma sakuma berni sava prata risina tikai tas problemas, kuras rokas vai instrumenta veikta darbiba ir tie?i versta uz praktiska rezultata sasnieg?anu, piemeram, objekta parvieto?anu, izmanto?anu vai mainu. Jaunaki pirmsskolas vecuma berni ?adas problemas risina ar areju oriente?anas darbibu palidzibu, t.i. vizuali aktivas doma?anas limeni. Videja pirmsskolas vecuma, risinot vienkar?akas un pec tam sarezgitakas problemas ar netie?iem rezultatiem, berni pakapeniski sak pariet no arejiem testiem uz garigiem izmeginajumiem. Pec tam, kad berns ir iepazistinats ar vairakiem problemas variantiem, vin? var atrisinat jaunu ta versiju, vairs neizmantojot arejas darbibas ar priek?metiem, bet iegustot nepiecie?amo rezultatu sava prata.

Priek?noteikumi logiskas doma?anas attistibai, darbibu asimilacijai ar vardiem un skaitliem ka zimem, kas pamana realus objektus un situacijas, tiek likti agras bernibas beigas, kad berna sak veidoties apzinas zimju funkcija. ?aja laika vin? sak saprast, ka objektu var apzimet, aizstat ar cita objekta, attela vai varda palidzibu. Tomer ?o vardu berni nedrikst lietot ilgu laiku, lai atrisinatu neatkarigas garigas problemas. Gan vizuali aktiva, gan ipa?i vizuali figurala doma?ana ir cie?i saistita ar runu. Ar runas palidzibu pieaugu?ie vada berna ricibu, izvirza vinam praktiskus un kognitivus uzdevumus un maca vinam, ka tos atrisinat. Berna pa?a verbalie izteikumi, pat laika, kad tie tikai pavada praktisko darbibu, pirms tas, veicina berna izpratni par ?is darbibas gaitu un rezultatu un palidz meklet veidus, ka atrisinat problemas.

Bernu psihologiska gataviba skolai

Lidz 6 gadu vecumam berns ir cilveks noteikta nozime: vin? apzinas savu dzimumu, apzinas, kadu vietu vin? ienem starp cilvekiem un ko vinam vajadzetu ienemt, un spej veidot attiecibas ar pieaugu?ajiem un vienaudziem. Vin? ir attistijis pardomas, motivs "man ir" domine par motivu "es gribu". Viens no pirmsskolas vecuma berna garigas attistibas rezultatiem ir vina gataviba macities skola. Katram se?gadigam bernam dzive jau ir individualas, personibas iezimes, motivi un attieksme. Se?gadnieku kognitivas spejas ir tadas, ka vini jau var sakt sistematisku skolo?anos. 6 gadus vecam bernam ir diezgan attistita uzmaniba, atmina un iztele. Vin? viegli novirza savu uzmanibu, labak atceras, kas vinu iespaido; Vina iztele ir saistita ar iespaidiem. Ari 6 gadus veca berna runa ir diezgan attistita. Vin? var izskaidrot speles saturu, kura vin? piedalijas, veidot stastu no attela, izteiksmigi lasit isu dzejoli. Vina doma?ana joprojam ir telaina, bet vin? jau var saprast abstraktus spriedumus. Visi 6 gadus vecu bernu garigie procesi pakapeniski klust arvien brivpratigaki un kontrolejamaki. Tas ir ipa?i efektivs ipa?i organizetos apstaklos. 6 gadus vecu bernu intelektuala gataviba macities skola paredz vinu garigo procesu attistibu, manu attistibu, nepiecie?amibu apgut jaunas lietas, speju macities no pieaugu?a, nepiecie?ama sistema ieguto zina?anu objekta klatbutni utt. speja nonakt saskare ar jauniem cilvekiem (pieaugu?ajiem un vienaudziem) utt.

Junioru skolas vecums (no 7 lidz 10 gadiem)

Zinatnieki iesaka vecakiem nesteigties sutit savu bernu uz skolu, lai noverstu iespejamas maci?anas problemas, ka ari izglitotu berna lidera ipa?ibas. Psihofiziologi atzime, ka pec piecpadsmit minu?u sede?anas parastaja skolas stavokli piecus vai se?us gadus vecam bernam attistas stenokardijas lekmes. Vinu secinajums ir tads, ka bernam jaiet uz skolu ne agrak ka lidz pilnam septinu gadu vecumam. Skolas vecums, tapat ka visi vecumi, sakas ar kritisku vai kritisku periodu. Jau sen ir noverots, ka berns pareja no pirmsskolas uz skolas vecumu mainas loti pek?ni un klust grutak izglitibas zina neka iepriek?. Tas ir parejas posms – vairs neesmu pirmsskolas vecuma berns un vel neesmu skolnieks. Berna pardzivojumi, velmes un velmju izpausme, t.i., uzvediba un aktivitates, pirmsskolas vecuma bernam parasti ir nepietiekami diferencets veselums. Musu valsti tas viss ir loti diferencets, tapec pieaugu?a uzvediba nerada iespaidu, ka ta ir tikpat spontana un naiva ka berna uzvediba. Kad pirmsskolas vecuma berns nonak krize, visnepieredzeju?akajam noverotajam uzreiz ir skaidrs, ka berns pek?ni zaude naivumu un spontanitati uzvediba, attiecibas ar citiem vin? klust ne tik saprotams visas izpausmes ka agrak. Ikviens zina, ka 7 gadus vecs berns atri stiepjas garuma, un tas norada uz vairakam izmainam organisma. Ir taisniba, ka berns dramatiski mainas, un izmainas ir dzilakas, sarezgitakas neka izmainas, kas noverotas tris gadu krize. ?is krizes simptomi ir loti dazadi. Berns sak but manierigs, kaprizs, staigat citadi, neka vin? staigaja iepriek?, vina uzvediba paradas kaut kas smiekligs un maksligs, kaut kada fidgeting, klaunade, klaunade; Vin? izliekas par bufonu. Kapec tik nemotiveta klaunade ir parsteidzo?a? Kad berns skatas uz spidigu tejkannu, uz kuras virsmas tiek ieguts neglits attels, vai spogula priek?a veido grimases, vin? vienkar?i uzjautrina. Bet, kad vin? ienak telpa ar salauztu gaitu, runa ciksto?a balsi, tas nav motivets, tas ir parsteidzo?s. Neviens nebus parsteigts, ja pirmsskolas vecuma berns saka mulkigas lietas, jokus, lugas, bet, ja vin? izliekas par bufonu un tadejadi izraisa nosodijumu, nevis smieklus, tas rada iespaidu par nemotivetu uzvedibu. ?is iezimes norada uz spontanitates un naivuma zudumu, kas bija raksturigs pirmsskolas vecuma bernam. Septinus gadus veca berna areja at?kiriga iezime ir berni?kigas spontanitates zudums, nedaudz pretenciozas, maksligas, manierigas un saspringtas uzvedibas paradi?anas. Nozimigako septinu gadu vecuma krizes iezimi varetu saukt par berna personibas iek?ejas un arejas puses diferenciacijas sakumu. Kas slepjas aiz iespaida par berna uzvedibas naivumu un spontanitati pirms krizes? Naivums un spontanitate nozime, ka berns no arpuses ir tads pats ka iek?puse. Viens klusi pariet otra, vienu uzreiz nolasam ka otra atklajumu. Kadas darbibas mes saucam par tulitejam? Pieaugu?ajiem ir loti maz berni?kigas naivuma un spontanitates, un to klatbutne pieaugu?ajiem rada komisku iespaidu. Piemeram, komiksu aktieris Carlzs Caplins izcelas ar to, ka, spelejot nopietnus cilvekus, vin? sak iztureties ar neparasti berni?kigu naivumu un spontanitati. Tas ir vina komedijas galvenais nosacijums. Neatliekamibas zaude?ana nozime intelektuala elementa ievie?anu musu riciba, kas ir kilis starp pieredzi un tuliteju ricibu, kas ir tie?i preteja berna naivai un spontanai ricibai. Tas nenozime, ka septinu gadu krize noved no tulitejas, naivas, nediferencetas pieredzes lidz galejam polam, bet, patie?am, katra pieredze, katra tas izpausme rodas noteikts intelektuals bridis. Viena no sarezgitakajam musdienu psihologijas un personibas psihopatologijas problemam ir problema, ko varetu saukt par nozimes pieredzi. Vajadzibu un motivu reorganizacija, vertibu parverte?ana ir galvenais punkts pareja no vecuma uz vecumu. Taja pa?a laika mainas ari vide, t.i., berna attieksme pret vidi. Citas lietas sak intereset bernu, vina rodas citas darbibas, un berna apzina tiek rekonstrueta, ja apzina tiek saprasta ka berna saistiba ar vidi.

Atminas sakumskolas skoleniem

Pamatskolas vecuma atmina, tapat ka visi citi garigie procesi, butiski mainas. Vinu butiba ir tada, ka berna atmina pakapeniski iegust patvalas iezimes, klustot apzinati reguleta un pastarpinata. "Atmina ?aja vecuma klust par doma?anu" (D. B. Elkonins, Bernu psihologija, Maskava, 1989, 56. lpp.). Mnemoniskas funkcijas parveido?ana ir saistita ar ieverojamu tas efektivitates prasibu pieaugumu, kura augsts limenis ir nepiecie?ams, lai veiktu jaunus mnemoniskus uzdevumus, kas rodas izglitibas pasakumu gaita. Tagad bernam ir daudz jaiegaume: burtiski jaiegaume materials, jaspej to parstastit tuvu tekstam vai saviem vardiem, turklat atcerieties, ko vin? ir iemacijies, un pec ilga laika varesiet to reproducet. Berna nespeja iegaumet ietekme vina akademisko sniegumu un galu gala ietekme vina vai vinas attieksmi pret maci?anos un skolu. Jaunako skolenu speja brivpratigi iegaumet nav vienada visa pamatskola. Pirmklasniekiem (ka ari pirmsskolas vecuma berniem) ir labi attistita piespiedu atmina, kas fikse spilgtu, emocionali piesatinatu informaciju un berna dzives notikumus. Tomer ne viss, kas pirmklasniekam ir jaiegaume skola, vinam ir interesants un pievilcigs. Tapec ?aja gadijuma tie?a atmina vairs nav pietiekama. Atminas uzlabo?ana pamatskolas vecuma galvenokart ir saistita ar dazadu iegaume?anas metozu un strategiju apguvi, kas saistitas ar iegaumeta materiala organize?anu un apstradi izglitibas pasakumu gaita. Tomer bez ipa?a darba, kas versts uz ?adu metozu veido?anos, tas spontani attistas berniem un biezi vien ieverojami at?kiras 1.-2. un 3.-4. kla?u skoleniem. Berniem vecuma no 7 lidz 8 gadiem ir raksturigi, ka bernam ir daudz vieglak kaut ko iegaumet, neizmantojot nekadus lidzeklus, neka iegaumet to ar ipa?as organizacijas un materiala izpratnes palidzibu. Uz jautajumu: "Ka jus atcerejaties?", ?i vecuma berns visbiezak atbild: "Es tikko to atcerejos, un tas ir viss." Ta ka maci?anas uzdevumi klust sarezgitaki, attieksme "vienkar?i atcerieties" vairs neattaisno sevi, kas liek bernam meklet veidus, ka organizet materialu. Vissvarigakie ir semantiskas iegaume?anas panemieni, kas ir logiskas atminas pamats. Logiskas atminas pamata ir doma?anas procesu izmanto?ana ka atbalsts, iegaume?anas lidzeklis. ?adas atminas pamata ir izpratne. ?aja sakara ir lietderigi citet Leo Tolstoja pazinojumu: "Zina?anas ir zina?anas tikai tad, ja tas tiek iegutas ar domu centieniem, nevis tikai ar atminu." Sakumskolas vecums ir jutigs pret augstaku brivpratigas iegaume?anas formu veido?anos, tapec ?aja perioda visefektivakais ir merktiecigs attistibas darbs mnemoniskas darbibas apguve. Semantiska atmina balstas uz izpratni, t.i., uz doma?anas darbibu, un ir saistita ar valodas attistibu. Semantiskas iegaume?anas procesa, pirmkart, tiek izveidoti iegaume?anai piemeroti savienojumi, t.i. lielas atsauk?anas strukturvienibas, ta sauktie mnemoniskie balsti, kas lauj parvaret istermina iegaume?anas ierobezojumus. Iegaume?anai izmantotie savienojumi nav neatkarigi, bet gan paliglidzekli, tie kalpo ka lidzeklis, lai palidzetu kaut ko atcereties. Visefektivakais bus mnemoniskie balsti, kas atspogulo materiala galvenas idejas. Tas ir papla?inatas semantiskas vienibas. Berniem ar nepietiekami attistitu atminu galvenie veidi, ka to kompenset, ir semantiskas atminas attistiba: speja visparinat materialu, izcelt galvenas idejas taja. Efektivu macibu metodi mnemonisko balstu radi?anai izstradaja K.P.Maltseva (1958). ?o metodi, ko sauc par "semantiskajam vienibam", var izmantot visu vecumu skoleniem, kuriem ir grutibas mnemoniskaja darbiba, sakot no otras klases. Visertak ?o macibu metodi izmantot pamatskola. Metodika sastav no ta, ka studentam tiek dots uzdevums izcelt galveno tekstu (izveidojot mnemoniskus balstus) un noradot teksta analizes celu. Lai izoletu galveno punktu, studentam ir jaatbild uz diviem jautajumiem pec kartas: "Uz ko (vai ko) attiecas ?i dala?" un "Kas par to ir teikts (zinots)?" Atbilde uz pirmo jautajumu lauj izcelt galveno punktu dala, uz kuru ta attiecas, un otrais jautajums apstiprina ?is atlases pareizibu. Macibu metodikai ir divas dalas. Pirma dala ir semantisko balstu identifice?ana, otra ir plana sagatavo?ana un izmanto?ana ka semantisks atbalsts skolena mnemoniskajai darbibai.

Kapec jums ir nepiecie?ams attistit savu atminu

Bernam nav jaspej atcereties visu pasaule, bet laba atmina ir uzticigs paligs dzive un, pats galvenais, studijas. Speja atcereties ir tie?i saistita ar vecumu, un jau ir pieradits, ka jo vecaks ir berns, jo labak darbojas vina atmina. Zinatnieki uzskata, ka tas ir saistits ne tik daudz ar pa?as atminas attistibu, bet gan ar tas pielieto?anas tehnikas uzlabo?anu. Tas ir, kad berni klust vecaki, vini iemacas piemerot konkretu strategiju, kas lauj viniem vieglak un efektivak atcereties jaunu informaciju un pec tam atrast to atmina. Atmina un tas attistiba ir tie?i saistita ari ar berna garigo speju limeni. Pastav tie?a korelacija starp to, ko berns var domat un darit, un to, ko vin? spej atcereties. Tapec ir acimredzams, ka atminas attistiba ir saistita ari ar garigo speju attistibu, kas notiek, bernam augot. Musu zina?anam ir ari milziga ietekme uz musu speju atcereties jaunu informaciju un atcereties veco informaciju. Tatad, palielinoties zina?anu apjomam, pieaugs ari atmina. Svarigi ir ari tas, lai jaunajam zina?anam butu kada nozime bernam. Un jo vairak vini sazinas ar vina interesem, jo vieglak vinam bus tos atcereties. Lai redzetu pats, paludziet savam mazulim pateikt jums vinu iecienitako multfilmu varonu vardus: nav ?aubu, ka vini tos izpludinas bez viena paklupiena. Tapec motivacijai ir tik svariga loma macibu procesa: ta palidz nepazistamam lietam klut jegpilnam un interesantam skolenam. Lai kaut ko iegaumetu, nepietiek tikai ar vardu, skaitlu, frazu atkarto?anu. Ir iespejams atcereties informaciju, bet atmina ir ne tikai speja uzglabat to, kas nepiecie?ams galva, bet ari iegut to no turienes, un tie?i tas ir loti problematisks ?ada veida. Kad bernam kaut kas ir jaatceras, vinam vai vinai vajadzetu izmantot noteiktas metodes, kas spej ne tikai saglabat informaciju atmina, bet ari velak to atcereties. Zinatne ?is metodes sauc par "strategijam". Skali pateikt, ko vini macas, ir vienkar?aka un visizplatitaka strategija, ko daudzi berni sakuma izmanto neapzinati (pirms 8 gadu vecuma). Ja jus verojat, ka jusu mazulis sve?valodas stunda apgust reizina?anas tabulu, pareizrakstibas likumu vai jaunu ziloni, jus redzesit, ka vin? kustina lupas, lai atkartotu lasito. Mazi berni reti kad spej kaut ko ipa?i iemacities: vini parasti labi prot iegaumet dzejolus, skaitlus utt., atkartojot tos rotalu situacijas. Tomer jasaka, ka iegaumejama materiala izruna prasa parak daudz pulu, laika un uzmanibas. Turklat iegaume?anas rezultati saskana ar ?o strategiju nav ilgi, jo berns uzvedas ka papagailis varda burtiska nozime, nemeginot saprast saiknes, kas pastav starp to, ko vin? macas. Tapec ?i strategija ir piemerota, lai iegaumetu informaciju, kas butu nepiecie?ama tuvakaja nakotne: ta nav paredzeta ilgtermina. Tas ir tipisks veids, ka sagatavoties eksamenam, pec kura viss tiek veiksmigi izskalots no galvas. Ir daudz lietderigak iemacit bernam "organizet" materialu, ko vin? macas, tas ir, grupet to iegaume?anas procesa un atrast savienojumus starp to, ko vin? macas, ka ari starp jaunam un vecam zina?anam. Piemeram, ja bernam sve?valodas stunda ir jaapgust noteikts skaits jaunu vardu, tad pirms to apguves jums ir jagrupe tie pec kadas pazimes, piemeram, pec pirma burta, nozimes vai asociacijam. Tapat ir lietderigi meginat saistit jaunas zina?anas ar to, kas bernam jau bija, piemeram, petot nakamo reizina?anas tabulas kolonnu, lai vilktu paraleles ar jau apgutajam zina?anam. Galu gala, jaunas zina?anas gandriz vienmer kaut kada veida "atkarto" vecas, un tadejadi galva tiek veidota zinama saikne starp vienu un otru, un paradas orientieri, kas palidzes pilniba atjaunot nepiecie?amo informaciju atmina istaja laika. Ar nelielu praksi un jusu palidzibu jusu berns viegli apgus ?o noderigo strategiju. "Aerobatika" materiala iegaume?ana ir sistematiska iegaume?ana. Ja jusu berns vienkar?i lasa tekstu (skali vai klusi), vin? to sapratis un pat atceresies to visparigi. Bet pilnigs un sistematisks skats tiks veidots tikai aktivas iegaume?anas procesa, tas ir, apkopojot lasito, pierakstot galvenas idejas un informaciju, izveidojot savienojumus starp petama materiala dalam un noskaidrojot atbildes uz jautajumiem, kas rodas. Tadejadi informacija ir ne tikai iegaumeta, bet ari labi saprotama un saprotama bernam un ilgu laiku paliek galva harmoniskas sistemas veida. Lai viegli piemerotu iepriek? minetas strategijas, jums ir nepiecie?ama prakse un vecaku palidziba, kuriem vajadzetu palidzet berniem ar ?o vai citu uzdevumu. Ja jusu mazulis iemacisies pareizi iegaumet jaunu informaciju, vina riciba bus specigs riks, kas nepiecie?ams studijam un pec tam darbam, ko sauc par "atminu".

Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts

Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts

(Psihologiskais dienests pirmsskolas iestade)

Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts pirmsskolas iestade ir svariga berna praktiska psihologa darbibas joma. ?eit mes uzskatam, ka pedagogiskais process ir pedagogisko ietekmju sistema ar izglitibas un audzina?anas merkiem, kur izglitiba nodro?ina socialvesturiskas pieredzes zina?anu, prasmju un prasmju "uzkra?anu", un audzina?ana nozime noteiktu socialo attieksmju (jedzienu un principu), vertibu orientaciju (moralo un etisko normu) veido?anos, kas nosaka cilveka apzinu un uzvedibu. Abos gadijumos pedagogiska ietekme balstas uz psihologiskajiem likumiem un ontogenetiskas attistibas mehanismiem. Turklat pedagogiskais process korele ar personibas veido?anas psihologiskajiem likumiem speciali organizetas ietekmju sistemas apstaklos.

Tadejadi, sadalot pedagogisko procesu izglitiba un audzina?ana, mes tadejadi diferencejam tas psihologisko atbalstu. Izglitibas procesa nodro?ina?ana tiek veikta, pamatojoties uz izglitibas (attistibas) programmu psihologisko atbalstu; Un izglitibas procesa nodro?ina?ana tiek veikta, pamatojoties uz izglitibas strategiju psihologizaciju.

Apskatisim tuvak katru no psihologiska atbalsta jomam.

Programma ir pirmsskolas iestades pamatdokuments, kas nosaka skolotaju un pedagogu darba saturu un virzienu. No 1962. lidz 1992. gadam "Bernudarza izglitibas un apmacibas programma" (standarta programma) bija obligats dokuments, saskana ar kuru pirmsskolas iestade tika veikts pedagogiskais centrs. "Darbs pec vienotas, stingri reglamentetas programmas noveda pie pedagogiska procesa formu, satura un metozu vienveidibas." Skolotaji vadijas pec vienota un ideologizeta standarta audzina?ana un izglitiba, kas negativi ietekmeja bernu garigo veselibu un attistibu.

Pa?laik ir raditi tiesiskie nosacijumi dazadam saturam, formam un darba metodem ar pirmsskolas vecuma berniem. Galvenais parmainu darbs valsts pirmsskolas izglitibas konteksta ir "humanizacija un pedagogiska procesa efektivitates palielina?ana", pamatojoties uz individuali diferencetu pieeju berniem. Pirmkart, transformaciju nodro?ina dazada veida pirmsskolas iestazu izveide, pamatojoties uz pedagogiska procesa satura, organizacijas formu un atbalsta mainigumu: valsts un komercialie bernudarzi, bernudarzi un bernudarzi, progymnasiums. Pirmsskolas iestazu veidu mainigums ir tie?i saistits ar pirmsskolas vecuma bernu izglitibas (attistibas) programmu mainigumu ("Varaviksne", "Attistiba", "Izcelsme", "Dialektika" uc). Sakotneji programmu diferenciacija balstas uz at?kiribu starp psihologisko un pedagogisko ietekmju merkiem un uzdevumiem. Dazi no tiem veicina pirmsskolas vecuma bernu visparejo attistibu un izglitibu (visparejas attistibas, pamatprogrammas), citi nodro?ina bernu ipa?o speju attistibu (specializetas programmas).

Visparejas attistibas tipa programmas ietver psihologisko un pedagogisko ietekmju pamatvirzienus un merkus atbilsto?i ontogenetiskas attistibas vecuma posmiem. Visparejo attistibas programmu originalitate un to at?kiribas viena no otras ir saistitas ar sakotnejam teoretiskajam idejam par attistibas procesu.

Specializeto programmu unikalitate ir nepiecie?amiba papildus visparejas (ontogenetiskas) attistibas teorijai iepazistinat ar bernu priek?meta (ipa?as) attistibas koncepciju. Tas nozime dzilu ieklu?anu priek?metu logika (vizuala un muzikas maksla, valodas strukturas un fiziskas un matematiskas konstrukcijas).

Ta ka pirmsskolas iestades administracija un macibspeki var noteikt konkretas izglitibas programmas izveli, rodas jautajums par atlases kriterijiem un programmaturas tehnologijam. Izvirzitos jautajumus var atrisinat, izmantojot ipa?as programmu atbalsta sistemas (metodiskas, pedagogiskas, psihologiskas). Tie ir butiski at?kirigi attieciba uz merkiem, uzdevumiem, metodem, ka ari specialistu pozicijam, kas veic ?o darbibu. Ierosinata psihologiska atbalsta sistema ir universala, kas nozime, ka ta ir pienemama visu veidu standarta un alternativam programmam. Turklat tas ir pielagots vietejai pirmsskolas izglitibas sistemai musdienu apstaklos. ?is sistemas struktura sastav no trim savstarpeji saistitam sadalam, kuru pamata ir secigas darbibas: "Ievads", "Adaptacija", "Ikdienas uzture?ana".

1. nodala. Ievads

Sagatavo?anas posms

Merkis: Parliecinaties par gatavibu izglitibas programmas ievie?anai.

Darbibas joma:

– bernu psihiskas veselibas limena noteik?ana;

bernu garigas attistibas diferenciacija, pamatojoties uz dalejam, individualam, grupas un vecuma at?kiribam;

– identificet iespeju aktualizet tos bernu garigas attistibas raditajus, uz kuriem balstas noteiktas programmas attistibas koncepcija.

Piemeram, speja darboties ar dialektiskam garigam darbibam (pagrie?anas, transformacija, seriacija) ka pamatraditajs programmas "Dialektika" ievie?anai (autors N. E. Veraksa) vai iespeja aktivizet orientejo?as darbibas (spejas) ka svarigu nosacijumu programmas "Attistiba" ievie?anai (autoru komanda L. A. Vengera vadiba).

Dotas diagnostikas darbibas rezultata tiek noteikta bernu kontingenta vispareja un ipa?a psihologiska gataviba konkretas izglitibas programmas ievie?anai.

Taja pa?a laika tiek veiktas diagnostikas darbibas, lai noteiktu pirmsskolas iestades macibspeku psihologisko gatavibu, iznemot profesionalas kompetences aspektus:

– motivacijas pakapes noteik?ana programmas ievie?anai skolotaju un pedagogu vidu;

– pedagogu un pedagogu individualo (psihologisko un psihofiziologisko) ipa?ibu identifice?ana ka nosacijumi efektivai programmas satura izstradei un pienem?anai. Atsevi?ku skolotaju un macibspeku gatavibas diferenciacija kopuma tiek veikta saskana ar programmas prasibam.

Piemeram, viens no galvenajiem programmas "Rainbow" merkiem (autoru komanda, kuru vada G. N. Doronova un S. T. Yakobson) ir "atbilsto?u komunikacijas formu isteno?ana katra pirmsskolas vecuma perioda starp pedagogiem un berniem", pamatojoties uz M. I. Lisina komunikacijas ontogenezes koncepciju. Tas ietver noteiktu sazinas formu un lidzeklu izstradi un aktivize?anu dazadu vecuma grupu berniem. Pedagogam, kas koncentrejas uz autoritaru komunikacijas stilu, ir gruti pielagoties partneru attiecibam ar berniem, vai skolotajs ar fiksetu ietekmes stilu reti atsakas atteikties no iepriek? noteiktajam sazinas formam un lidzekliem bez psihologiskas palidzibas.

Ta rezultata tiek noradita bernu un pedagogiska personala gataviba konkretas izglitibas programmas ievie?anai, nosakot ievie?anas veidu. Psihologa secinajuma pamata ir sagatavo?anas posma diagnostikas materiali.

Programmas ievie?anas iespejas:

1. Ievads bez izmainam programmas satura (pamata):

– frontals (visas pirmsskolas iestades vecuma grupas),

– vecums (viena vecuma pirmsskolas iestazu grupas),

– grupa (atsevi?kas pirmsskolas iestades grupas).

2. Ievads ar programmas satura modifikacijam (eksperimentals):

–Frontalas

– ar vecumu saistiti,

– grupa.

3. Ievads ar macibspeku profesionalo sagatavotibu.