Ātrā matemātika verbālās skaitīšanas noslēpumi

Numurs 100 ka atsauce

Kads bija atsauces numurs 96 x 97 piemeram 1. nodala? 100, jo mes ari aprekinajam, cik daudz 96 un 97 pietruka, lai iegutu 100. Pilniba atrisinatais piemers tagad izskatitos ?adi:

Manis iepriek? sniegtais garigas skaiti?anas triks vienkar?i liek jums izmantot ?o metodi. Sareizinasim 98 ar 98, un jus redzesiet, ko es domaju.

Mes atnemam 98 un 98 no 100 un iegustam 2 un 2. Atnemam 2 no 98 un iegustam 96. Bet mes nesakam «devindesmit se?i», bet «devini tuksto?i se?i simti». 9600 iegust, reizinot 96 ar paligskaitli 100. Tagad skaitlus reizinam aplos. 2 reizes 2 ir vienads ar 4, tapec galiga atbilde ir 9604.

Atrisiniet ?adus piemerus sava galva:

a) 96 x 96 = ___; b) 97 x 97 = ___; c) 99 x 99 = ___; d) 95 x 95 = ___; e) 97 x 98 = ___

Jums vajadzetu sanemt ?adas atbildes:

a) 9216; b) 9409; c) 9801; d) 9025; e) 9506

Iespejams, jau tagad varesit atri atrast atbildes uz ?adiem piemeriem. Noteikti esat pilniba apguvis ?o metodi attieciba uz skaitliem, kas mazaki par 10, apskauzama atruma risinot atbilsto?os piemerus. Piemeram, ja velaties aprekinat, cik daudz ir 9 x 9, jus uzreiz «redzesit» vienu zem katriem deviniem. 9 minus 1 dod 8 – un jus uzreiz sanemat 80 (reizinajums no 8 ar 10). 1 pret 1 dod 1. Tatad jusu atbilde ir 81.

Skaitlu reizina?ana no 10 lidz 20

Apskatisim, ka darbojas metode skaitlu reizina?anai no 10 lidz 20. Nemsim 13 x 14 ka piemeru, izmantojot 10 ka atsauces skaitli.

Gan 13, gan 14 ir lielaki (virs) atsauces skaitla 10, tapec mes zimejam aplus virs faktoriem. Cik tie ir vairak neka atsauces numurs? Attiecigi 3 un 4. Tapec mes rakstam 3 un 4 aplos virs 13 un 14. 13 ir vienads ar 10 plus 3, tapec skaitla 3 priek?a ievietojam plus zimi; 14 ir vienads ar 10 plus 4, tapec skaitla 4 priek?a ievietojam plus zimi.

Tapat ka iepriek?, salieciet to ?kersam. Gan 13 plus 4, gan 14 plus 3 ir vienadi ar 17. Aiz vienadibas zimes rakstam 17. Mes reizinam 17 ar atsauces skaitli 10 un iegustam 170 – tas ir musu starprezultats, mes to rakstam pec vienadibas zimes.

Ka pedejo soli mes reizinam skaitlus aplos. 3 reizes 4 ir vienads ar 12. Pievienojiet 12 lidz 170 un iegustiet atbildi: 182. ?adi izskatas pilniba atrisinats piemers:

Ja skaitlis, kuru mes reizinam, ir lielaks (lielaks) par atsauces skaitli, mes novietojam apli virs skaitla. Ja skaitlis ir mazaks (zem) no atsauces, zem skaitla novelkam apli.

Ja skaitli aplos ir lielaki par koeficientiem, mes saskaitam ?kersam, ja tie ir mazaki, tad atnemam ?kersam.

Tagad meginiet pats atrisinat ?adus piemerus:

a) 12 x 15 = ___; b) 13 x 15 = ___; c) 12 x 12 = ___; d) 13 x 13 = ___; e) 12 x 14 = ___; f) 12 x 16 = ___; g) 14 x 14 = ___; h) 15 x 15 = ___; i) 12 x 18 = ___; j) 16 x 14 = ___

Atbildes:

a) 180; b) 195; c) 144; d) 169; e) 168; f) 192; g) 196; h) 225; i) 216; j) 224

Ja kaut kur pielavat kludu, velreiz izlasiet sadalu un uzziniet, ko izdarijat nepareizi, pec tam meginiet velreiz atrisinat piemerus.

Ka jus reizinatu 12 un 21? Apskatisim ?o piemeru.

Ka atsauces skaitli nemam 10. Abi faktori ir lielaki par 10, tapec virs tiem zimejam aplus. 12 ir lielaks par 10 reizi 2 un 21 reizi 11, tapec mes ievadam 2 un 11 atbilsto?ajos aplos. 21 plus 2 ir vienads ar 23, kas, reizinot ar 10, ir 230. 2 reiz 11 ir 22, kas, pieskaitot 230, ir 252.

Pilniba atrisinatais piemers izskatas ?adi:

Skaitlu, kas ir lielaki par 100, reizina?ana

Vai ?o metodi var izmantot, lai reizinatu skaitlus, kas lielaki par 100? Protams.

Lai reizinatu 106 ar 104, izmantojiet 100 ka atsauces numuru.

Faktori ir lielaki par atsauces skaitli 100, tapec mes apzimejam aplus virs 106 un 104. Cik tie ir lielaki par 100? Par 6 un 4. Ierakstiet 6 un 4 aplos. Pirms tiem ir jabut plus zimei (tapat ka pirms pozitivajiem skaitliem), jo 106 ir 100 plus 6 un 104–100 plus 4.

Salieciet to ?kersam. 106 plus 4 ir vienads ar 110. Aiz vienadibas zimes ierakstisim 110.

Sareizinasim 110 ar atsauces skaitli 100. Ka jebkuru skaitli reizinat ar 100? Pievienojiet divas nulles labaja puse. Mes iegustam starprezultatu: 11000.

Tagad sareizinasim skaitlus aplos: 6 x 4 = 24. Pievienojiet rezultatu 11000 un iegustiet 11024.

Pilniba atrisinatais piemers izskatas ?adi:

Meginiet pats atrisinat dazus piemerus:

a) 102 x 114 = ___; b) 103 x 112 = ___; c) 112 x 112 = ___; d) 102 x 125 = ___

Atbildes:

a) 11628; b) 11536; c) 12544; d) 12750

Nedaudz praktizejot, jus varesiet atrisinat visus ?adus piemerus bez pildspalvas un papira. Tas bus loti iespaidigi citu cilveku acis.

Piemeru risina?ana galva

Izmantojot iepriek? mineto pieeju, loti svarigi ir tas, kas paradas jusu prata acis vai tas, ko jus sakat sev. Tas var palidzet atrisinat problemas vieglak un atrak.

Sareizinasim 16 ar 16 un tad redzesim, ko mes varetu sev pateikt.

Salieciet to ?kersam. 16 plus 6 (no otra koeficienta 16) ir vienads ar 22. Pec tam reiziniet ar 10 un iegustiet 220. 6 reizinats ar 6 ir 36. Vispirms pievienojiet 30 un pec tam 6. 220 plus 30 ir vienads ar 250, plus vel 6 – mes iegustam 256..

Mes varetu sev teikt: «Se?padsmit plus se?i, divdesmit divi, divi simti divdesmit. Trisdesmit se?i, divi simti piecdesmit se?i.» Kad esat apguvis prasmes, pusi no tam varat izlaist. Jums nebus jakomente burtiski katrs jusu spertais solis. Pietiks pateikt: «Divdesmit divi, divi simti piecdesmit se?i.»

Praktizejiet, ka jus runajat par risinajumu ar sevi. Aprekina laika pateikt tikai butisko, risinajuma laiks tiek samazinats vairak neka uz pusi.

Ka jus sava galva izskaitlojat 7x8? Jus uzreiz iztelojaties skaitlus 3 un 2 aplos zem 7 un 8. Pec tam no 7 atnemiet 2 (vai 3 no 8) un uzreiz pec reizina?anas ar 10 sakiet skali: «Piecdesmit». 3 reiz 2 ir vienads ar 6. Jus gandriz bez pauzes skali pateiksit: «Piecdesmit… se?i.»

Ka ar 6x7?

Jus uzreiz iztelojaties skaitlus 4 un 3 aplos zem 6 un 7. No 6 minus 3 veido 3, tapec sakat sev: «Trisdesmit». 4 pa 3 dod 12, plus 30–42. Jus vienkar?i sakat sev: «Trisdesmit, cetrdesmit divi.»

Nav loti gruti, vai ne? Jo vairak piemeru jus atrisinasiet pats, jo vieglak jums bus veikt ?os aprekinus.

Kad izmantot atsauces numuru?

Cilveki man jauta: «Kad jums vajadzetu izmantot atsauces numuru?» Iepriek?ejais piemers sniedz atbildi uz ?o jautajumu. Aprekinot galva reizinajumu 6 reiz 7, jus automatiski izmantojat atsauces numuru – 10. Jusu starprezultats ir 30. Jus sakat: «Trisdesmit». Tad jus aprekinat: 4 reiz 3 ir vienads ar 12. Jus nesakiet skali: «Trisdesmit divpadsmit». Jus zinat, ka jums ir japievieno 12 lidz 30, lai iegutu atbildi.

Atbilde ir vienkar?a: vienmer izmantojiet atsauces numuru.