Pusnakts akadēmija. Dzimis pusnaktī

Tas izradijas celi bals. Tie?i cels, nevis ka cilvekam ar hronisku miega trukumu, kur melni loki zem acim aiznem lielako sejas dalu.

Kartigs trissturveida zods, nedaudz izvirzits uz priek?u. Izteiksmigas, skaidri izteiktas lupas, liels deguns un asi vaigu kauli. Tum?i zalas acis ?kita neticamas, valdzino?as, ka smaragdi liesmas atspulga.

Dzil?, dveselisks skatiens.

Vina ?arms nojauca visas barjeras. Katra sejas dala atsevi?ki nekad nevienu nebutu padarijusi skaistu, tacu vina visa ?i bagatiba bija apvienota parsteidzo?i harmoniski. Pat vina nedaudz garakie tum?ie mati bija pilnigi ikdieni?ki kemmeti atpakal. It ka pec cetru stundu veido?anas sesijas skaistumkop?anas salona, lai reklametu jaunu ?ampunu.

Vina smaids kluva mazliet plataks. Uz vaigiem paradijas izteiksmigas bedrites.

Apjukusi es paskatijos uz leju un beidzot pamaniju vina formu. Melnas pielagotas bikses, melns brunurupucis un bordo jaka mieriga, dzila toni. Uz pedejiem bija iz?uta Midnighter Academy zelta emblema: smails meness un siksparna ena ar izplestiem sparniem.

"Zirneklis," puisis pieklajigi atgadinaja. – Pukains, bailigs, balts, atri skrien.

Izdzirdot studenta mekletas butnes ipa?ibas, es it ka pamodos un uzreiz kluva auksti. Acimredzot ?is pukains puisis bija ?is brunetes majdzivnieks, un es…

– Bez nozelas. "Es neredzeju," es atbildeju, viegli stostidamies, jutot, cik nodevigi mani vaigi kluva sarkani no kauna.

Vairak par visu es ienidu melo?anu. Es jutos ?ausmigi neerti, neveikli, un manas acis ta vien gribeja virzities uz logu, lai parbauditu, vai daudzkajainais radijums nav aizrapojis. Ko darit, ja strupcelu joprojam varetu glabt?

Vina velreiz paskatijas uz puisi. Tagad vin? divaini paskatijas uz mani. Mana sirds puksteja ar triskar?u speku. Vai tie?am vin? tik atri un viegli saprata manu maldina?anu?

–Tu esi jauns? – vin? pek?ni diezgan mierigi jautaja.

Tikko no maniem pleciem tika nonemts smagums. Bet tad gandriz nokrita akmens, jo man nebija laika atbildet. Manas topo?as domas partrauca skal? klauvejiens…

Ara pa logu.

Mes abi pagriezamies pret skanu it ka pec majiena. Aiz stikla, uz plata metaliska nokrasa, nikns gai?matains virietis, ka tuksto? savvalas bi?u, sedeja plaukstas, gerbies melna sporta terpa ar akademijas emblemu uz jakas. Vina seja ?kita pat balaka neka brunetes, un vina vaibsti asaki.

Vin? skatijas uz mani ar nesleptu naidu, domadams uzreiz mani iesist paris caurumus. Brunas acis ?kita gandriz melnas kodigas ?kiele?anas del. Sejas noapalotais ovals nemaz nepiedeva maigumu, taisnais deguns to sadalija divas simetriskas pusites, un ?auras lupas bija saspiestas tikko pamanama spitiga linija. Tikai platas tum?as uzacis ienesa disonansi ?aja harmoniskaja nelietigaja seja, jo slido?ie mati izradijas gai?i, gandriz balti.

Dzirdot brunetes atturigos smieklus, parsteiguma gandriz nolecu. Viegli aizsedzot lupas ar plaukstu, vin? smejas pat ar acim, liekot kaktinos paradities asaram. Tomer puisis pat nedomaja steigties blondinei paliga. Un tad es pati pieskreju pie loga, lai to atvertu.

– Tu! – blondine ruca, izkapdama uz palodzes. Nolecot no vina uz gridas, puisis iztaisnojas un atklaja, ka ir daudz garaks par mani. Pat galvu ne – pusotru. – Ka tu uzdro?inies mani izmest pa logu?!

"Es to neizmetu, bet uzmanigi ieliku," es taisnojos, tagad noliecoties pie sienas iepretim biroja ieejai. – Un es nezinaju, ka vin?, tas ir, tu, tas ir, ka vin?… es…

– Vai jus gribejat, lai jus aizpustu vej?? Vai varbut to apeda putns? – blondine nocuksteja.

Vina aizsmaku?a balss man radija zosadu. Bija neizturami stavet zem ?i skatiena, tapec nolemu aizbegt. Tada zina, ka vina izmantoja to, ka puisis bija apjucis no brunetes runas un skreja atpakal tuvak birojam.

Uz durvim, aiz kuram, cereju, vare?u izglabties no ?i kliedzeja sodo?as rokas!

– Nac, Persi. Vina dro?i vien to nedarija speciali. Vai ta ir? – brunete atturigi pasmaidija, cen?oties izvilkties, bet vina zalajas acis dejoja smiekli.

– Tatad. Es pat nezinaju, ka… Nu… Ka zirnekli var but cilveki. Lai gan ne, ir Zirneklcilveks, sasodits. Vai vin? tie?am ir ists? – haotiski nomurminaju, kam bija neatlaidiga velme paslepties aiz brunetes muguras, jo blondines iznicino?ais skatiens mani atkal atrada.

Tagad preteja siena man ?kita burvigi pievilciga. Patiesiba, nolemusi atkartot savu manevru, es tiku piekerta. Precizak, vina sastinga puscela, jo pusnaktnieku akademijas vaditaja kabineta durvis paveras vala, atklajot mums, iespejams, ?is macibu iestades direktoru.

Kad es ieskatijos vinas acis, es atklaju, ka parsteiguma paveru muti. Es iztelojos vecaku sievieti, stingru un principalu, sausu, ka vakardienas bagete, bet nekada zina tada pa?a vecuma ka mana mate. Kodigais skatiens ?kita rapojo?s – varbut at?kirigo acu del? Kreisais bija gai?i bruns un vairak atgadinaja kaki, bet labais bija gai?i peleks, ar platu melnu apmali.

Tum?i mati un rets sudrabs, kas atstaro lampu gaismu. Apgerbs bija daudzslanu komplekss apgerbs. Vieglu, krito?u kleitu lidz gridai senas romie?u togas stila daleji slepa bruna jaka no stiva auduma ar adas ieliktniem. Tas vairak izskatijas pec korsetes, bet taja pa?a laika slepa plecus un kaklu, bija ar augstu, at?kirigu apkakli un platu jostu jostasvieta – ar zelta ovalu aplikumu.

Pelezijas kundzes lupas paradijas viegls, smalks smaids.

– Un ?eit ir mani labakie skoleni. Jus, pui?i, esat tie?i laika. Es redzu, ka jus jau esat satiku?i Salamanu. Vina ir jauna un turpmak bus musu akademijas pirma kursa studente. es…

Nedzirdejusi, ko rezisors gribeja teikt, blondine nolema doties prom. Vin? gaja parliecinati, mierigi un dusmigi. Knapi paspeju paiet mala, preteja gadijuma, zveru, vin? mani vienkar?i butu izsitis no vietas ka nenozimigu traucekli. Vina elkonis pieskaras manam plecam uz malas, aiz kuras pietiktu tikai ar vienu zibspuldzi, lai mana atturiba saplaisatu ?uves.

– Monsieur Becriv, vai jums ne?kiet nepieklajigi piecelties un doties prom, kad kads ar jums runa? – sieviete skali pagriezas pret pui?a muguru, dusmigi samiedzot acis.

Tikai ?is nelielas izmainas liecinaja par vinas neapmierinatibu. ?kiet, ka kads tika noligts par zimuli, un nez kapec es par to no sirds priecajos.

Bet vina neuzdro?inajas apgriezties. Vin? aizbega – un tas ir labi. Man vel vajadzeja zirnekli, kas mani pavada!

Acimredzot, domadama, ka blondines riciba mani ir kaut ka aizvainojusi, sieviete maigi uzsmaidija man.

– Vienalga, Sallij. Persidija dazkart nav kartiba. Bet Monsieur Darkwood, iespejams, neatteiks jums paradit akademiju un kopuma palidzes jums pirmo reizi iekartoties musu sienas. Es tev visu pastastitu un pats visu paraditu, bet es jau ?ausmigi steidzos, patiesiba kaveju. Ka jus, monsieur Darkwood, tiksiet gala ar jums uzticeto uzdevumu?

"Tas butu gods, Pelisey kundze," brunete atbildeja, piekrito?i nedaudz noliecot galvu.

"Tad man ir vel viens lugums jums, Nirel." Skaties, vai tavs draugs mana prombutne uzvedas pieklajigi.

"Protams, kundze," students viegli piekrita.

Lai gan, ja es butu vina vieta, es butu uzmanigs ar ?adu solijumu do?anu. Ja, vin? ir traks – ?i blondine! Ka mezonis, kas nokrita no zara! Padoma tikai, es dazas minutes sedeju aiz loga. Nesabruka!

Tiesa, man joprojam bija kauns. Tas bija kaut ka neerti. Bet jus varat mani saprast: manu acu priek?a zirnekli neparversas par cilvekiem.

Ieverojot, ka vecaks nebija izgajis no kabineta, es satraucos, meginot ieskatities sekretares istaba:

–Kur ir mana mate?

"Vina jums rakstis reizi nedela, Mademoiselle Dragon," kundzes balss kluva aptvero?a, nomierino?a.

Bet es netaisijos nomierinaties!

"Mans uzvards ir Eveseja," vina dusmigi sacija.

"Ne ?eit, Salaman," sieviete stingri iebilda. – Pusnaktnieku akademija jus esat registrets ka Pukis – no teva puses.

Kratot galvu, lai tiktu vala no jautajuma, kas uzreiz radas manas domas par otro vecaku, kuru nekad nebiju redzejusi, atgriezos pie galvenas temas. Es centos neskatities uz nevelamo musu sarunas liecinieku. Mana balss bija stingra un pauda apnemibu:

"Madame Pelisey, es nevelos ?eit palikt." Un kas man jadara akademija?

Skolas direktors maigi pasmaidija. Vinas skatiens liecinaja par piekap?anos, it ka vina jau iepriek? zinatu, ka mana reakcija bus tie?i ?ada.

"Mana akademija tu iemacisies sadzivot ar to, kur? sez tevi, mans dargais." Katra no pusnakti dzimu?ajiem dzivo Tum?a puse, ta saukta sencu davana. Tava mamma teica, ka tavas spejas vel nav izpaudu?as, tapec ?is izglitibas iestades sienas tev tas bus jaatrod un jaierobezo.